Premjere sola līdz gada beigām atrast risinājumus kredītņēmēju atbalstam

Lsm.lv

Autori: Krišs Kairis (LTV Ziņu dienesta korespondents)

Valsts budžetā nauda kredītņēmēju atbalstam faktiski ir jau atrasta – tam nolūkots uzņēmumu ienākumu nodoklis, ko avansā iekasēs no bankām. Taču par to, kā tieši palīdzēt kredītņēmējiem un kam šai palīdzībai vajadzētu pienākties, skaidrības ir mazāk. Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) sola risinājumus atrast līdz gada beigām.

Augot procentu likmēm, strauji kāpusi banku peļņa. Pirmajā pusgadā tā sasniegusi jau 350 miljonus eiro, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn. Lai valsts vismaz kaut kādā veidā no tik lielas peļņas iegūtu, bankām tiks piemērots obligāts uzņēmumu ienākuma nodokļa avanss maksājums 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Tātad pēc pašreizējām aplēsēm, tie būs papildu 140 miljoni nākamā gada valsts budžetā.

Aplams gan ir uzskats, ka šis ir kāda veida virspeļņas nodoklis, kāds ieviests, piemēram, Lietuvā. Tā ir nauda, ko valsts saņemtu tāpat. Mainās tikai laiks, kad.

“Parasti uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts tajā mirklī, kad peļņa tiek sadalīta jeb izņemtas dividendes. Tad attiecīgi tiek maksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis. Bet mēs redzam to, ka jau ilgstoši, vairākus gadus, komercbankas nesadala peļņu un vienkārši veido uzkrājumu,” skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Daļa no šīs naudas nonāks atpakaļ pie tiem, kas šo lielu peļņu bankām veidojuši, – kredītņēmējiem.

Publiski jau izskanējis, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu “Altum” garantijas izveide, kas palīdzētu tiem, kuri būtu nonākuši grūtībās. Vēl viens variants – kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos šogad un nākamgad.

“Šis risinājums jebkurā gadījumā ir atbalstāms. Atbalstāma ir jebkura iniciatīva, kas atvieglos kredītņēmējam šo situāciju ar pieaugušo “Euribor”. Tomēr vienīgais mīnuss šim visam ir tas, ka tas sāks darboties pēc nākamā gada marta,” norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.

Tomēr šis viss pašlaik ir tikai “varbūt: līmenī. Politiķi vēl tikai lems par tīkamāko no variantiem.

Premjerministres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) ieskatā, pēc iespējas lielākam atbalstam tomēr būtu jānāk no pašu banku puses.

“Alternatīvas ir dažādas. Piedāvāt risinājumu gan tādām personām, kurām ir nesamērīgi auguši šie kredītprocenti, gan arī tādiem, kuri, iespējams, ir nonākuši vispār finanšu grūtībās. Tās ir mūsu ģimenes,” teica Siliņa, risinājumu solot līdz šā gada beigām.

Par to, kādā veidā atbalstu kredītņēmējiem nodrošināt ne tikai no valsts puses, bet piespiest to darīt arī pašām bankām, turpinās diskutēt Saeimas namā. Parlamenta Budžeta komisija jau izskatījusi vienu ierosinājumu.

Komisija vēlas piespiest bankas divus gadus uz pusi samazināt procentu likmes. Priekšlikums izsaucis kredītiestāžu draudus pārtraukt kreditēšanu vispār, šādu politiķu piedāvājumu saucot par populismu.

“Šobrīd politiskā atbildība ir rast risinājumu, kas tomēr ir primāri vērsts iedzīvotāju interesēs. Protams, tam ir jābūt samērīgam, un ir jārēķinās, kas ir objektīvi tiesvedības riski, ja tādi ir.

Bet politiskā griba šobrīd ir primāri tomēr domāt par iedzīvotājiem, nevis banku labklājību,” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”).

Deputāts arī uzsvēra, ka risinājumam būtu jābūt mērķētam, – atbalsts šajos apstākļos nav nepieciešams turīgākajām iedzīvotāju grupām. Darbu pie šī jautājuma budžeta komisija turpinās jau otrdien, 3. oktobrī.