Atklātā vēstule Par Likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā

Par Likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 382/Lp14)

2024.gada 20.jūnijā Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14), kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi (382/Lp14) paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275,00 EUR, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka starp otro un trešo lasījumu bija tikai 14 dienas, kuru laikā pretēji iepriekšējai praksei Saeimas Juridiskajā komisijā izteikt savus priekšlikumus Latvijas Kredītņēmēju asociācija netika uzaicināta.

Šāda likuma redakcija ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.

2023.gadā arī Latvija piedalījās projektā PEPPI, saistībā ar Patērētāju kreditēšanas direktīvas ieviešanu Latvijā. Projekta ietvaros bija iespēja iepazīties ar citu ES valstu pieredzi saistībā ar parādu piedziņu, un jau pie iepriekšējās Civilprocesa likuma 594.panta redakcijas Latvija negatīvā ziņā atšķīrās no citām ES valstīm, bet šī jaunā Civilprocesa likuma 594.panta redakcija Latviju nostāda pavisam neglaimojošā gaismā.

Projekta dalībnieki pastāstīja par savu valstu praksi veicot parādu piedziņu un visi kā viens apgalvoja, ka pie viņiem attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni, parasti tā ir valstī noteiktā minimālā alga.

Pie kam parādu piedziņa netiek veikta bezgalīgi, bet kādu ierobežotu laika periodu. Īrijā Ņemot vērā parādnieka rīcībā esošos līdzekļus, tiesnesis pieņems lēmumu par maksājumu apjomu. Spriedums ir spēkā 12 gadus, un, kad ir pagājuši 12 gadi kopš datuma, kad tas pasludināts par izpildāmu, nav iespējams celt nekāda veida prasību, pamatojoties uz šo spriedumu. Dažiem izpildu pasākumiem, kurus var piemērot, ir termiņi, kas noteikti Tiesu noteikumos vai tiesību aktos. Piemēram, Augstās tiesas izpildrīkojums ir spēkā vienu gadu pēc tā izdošanas. Pēc tam ir nepieciešams jauns izpildrīkojums. Vēl viens piemērs: lai izdotu Augstās tiesas izpildrīkojumu, kad ir pagājuši vairāk nekā seši gadi kopš izpildāma tiesas rīkojuma izdošanas, ir nepieciešama tiesas atļauja.

Visi projekta dalībnieki apliecināja, ka viņu valstīs tiek veikti pasākumi, lai sniegtu atbalstu personām, kam ir parāda atmaksas grūtības, ļaujot tiem saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Diemžēl Latvijas Saeima, pieņemot grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14), ir izvēlējusies iet pretējā virzienā, kā pārējās ES valstis, un būtiski pasliktināt dzīves līmeni personām, kam ir parādu apmaksas grūtības. Šiem cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsta parādu piedziņa, parasti nekas nepieder, tai skaitā mājoklis, tāpēc viņiem ir papildus izdevumi par mājokļa īri, ko vispār nevar atļauties cilvēki, kuru ienākumi ir 275 eiro mēnesī.

Šie grozījumi, kas uz pusi samazina parādniekam saglabājamo minimumu, attieksies uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, bet šie cilvēki ar šiem grozījumiem tiek pielīdzināti personām, no kurām netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.

Diemžēl 20.jūnijā, nepiesaistot likumprojekta apspriešanā ke Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, ne patērētājus pārstāvošas organizācijas, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14) un vienīgais veids, kā tos var apturēt ir lūgt Valsts Prezidentu neizsludināt šādus grozījumus Civilprocesa likumā un prasīt Saeimai otrreizēju šī likuma caurlūkošanu, ievērojot citu ES valstu praksi un Patērētāju kreditēšanas direktīvā noteikto valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vārdā aicinām Jūs neizsludināt Civilprocesa likuma grozījumus un aicināt Latvijas Republikas Saeimu pārskatīt Civilprocesa likuma grozījumus.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas

valdes loceklis J.Āboliņš