PAVAICĀ TVNET ŽURNĀLISTAM ⟩ Vai, noformējot kredītu, 20% komisijas maksa ir adekvāta?
TVNET
Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (“Staatliche Münzen Baden-Württemberg”) kaltās Latvijas eiro monētas. (Publicitātes foto)
Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (“Staatliche Münzen Baden-Württemberg”) kaltās Latvijas eiro monētas. (Publicitātes foto) TVNET lasītāja Sintija dalījās stāstā par situāciju ar kredīta ņemšanu. Sintijas māte esot paņēmusi nelielu kredītu – 5000 eiro – kompānijā SIA Sefinance, par ko nācies samaksāt 20% komisijas maksu. Sintija lūdza TVNET noskaidrot, vai tik lielas komisijas maksas ir adekvātas.
“Problēma ir tajā, ka viņa saņēma uz konta tikai 4000 eiro, jo 1000 eiro bija jāapmaksā komisijas maksa šai kompānijai,” pastāstīja Sintija. Pēc Sintijas domām, kompānijas pārstāvji izmantojuši situāciju, ka kredīta ņēmēja ir gados vecāks cilvēks, jo par ievērojamo komisijas maksu Sintijas māte esot informēta tikai tad, kad visi dokumenti jau bija sagatavoti parakstīšanai. “Es visu saprotu, ka tas ir bizness, bet vai patiešām pret vecākiem cilvēkiem tā ir normāla prakse. Vai tā ir normāla prakse, ka par kredītu ir jāmaksā šādas komisijas maksas?” interesējas Sintija.
Sintija arī noskaidrojusi, ka vairākām kompānijām – SIA Sefinance Credit, SIA Sefinance Corporate, SIA LK Capital – ir viens īpašnieks.
TVNET vērsās pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ar lūgumu komentēt šādu kredītu izsniegšanas praksi. PTAC komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane norādīja, ka kredītdevējam vai pārkreditētājam ir pienākums izskaidrot līguma nianses, taču Sintijas aprakstītajā situācijā, ja līguma parakstīšana notikusi klātienē, kredīta ņēmējai bija visas iespējas iepazīties ar dokumenta saturu pirms parakstīšanas.
Gertmane arī pastāstīja, ka gadījumos, kad klients jau ir parakstījis līgumus, bet tomēr pēdējā brīdī sapratis, ka komisijas maksa ir pārāk liela, klientam ir tiesības atteikties no darījuma, tai skaitā arī atteikties no papildpakalpojuma līguma par finansējuma piesaisti.
“Atbildot uz jautājumu – vai tā ir normāla prakse, tas būtu vērtējams katrā atsevišķā gadījumā,” saka Gertmane. Viņa norāda, ka bieži vien pie kredītu starpnieku firmām vēršas naudas grūtības nonākuši cilvēki, kuriem var būt pārāk mazas zināšanas par kreditēšanas biznesu, kas līdz ar to noved pie pārpratumiem. “Pie zināmiem apstākļiem, vēršoties pie kredītu starpniekiem, dažkārt iespējams iegūt labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus,” piebilst Gertmane.