Krustpunktā: Nolikto atslēgu princips – par un pret

Saeimā trešajā lasījumā skatīs grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz vairāk vienkāršot privātpersonu maksātnespējas procesu. Turpmāk to varēs veikt gada laikā. Turklāt otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi, kas paredz, ka varētu ieviest tā saucamo nolikto atslēgu principu – proti, ja cilvēks nespēj maksāt kredītu, viņš atdod ieķīlāto īpašumu bankai un atbrīvojas no visām parādsaistībām. Daudzi cer, ka šādas izmaiņas tiks pieņemtas, bet bankas paziņojušas, ka šādā gadījumā Latvijā hipotekāros kredītus tikpat kā nebūs iespējams vairs saņemt un Latvijas iedzīvotāji būs lieli zaudētāji. Kam taisnība, un kādu rezultātu varam sagaidīt Saeimā?

Nolikto atslēgu princips varētu kļūt par vienu no šī gada aktuālākajiem diskusiju tematiem. Vienaldzīgo praktiski nav un viedoklis, ko vajadzētu darīt, ir katram, turklāt politiķi, sajutuši šā rudens vēlēšanu elpu, ir īpaši gatavi ieklausīties sabiedrības viedoklī. Ko šī principa ieviešana varētu solīt jaunu kredītu ņēmējiem un vai tas palīdzēs tiem, kas šobrīd jau maksā savus parādus, klausieties Rudītes Spakovskas sagatavotajā materiālā.

Studijā diskutē Saeimas Neatkarīgo deputātu grupas deputāts Viktors Valainis, Latvijas Komercbanku asociāciju pārstāv Rolands Neilands un Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklisJānis Āboliņš.

Tas par ko šobrīd “lauž šķēpus” lielākoties neatkarīgie deputāti un komercbanku pārstāvji, ir saistīts ar hipotekāriem kredītiem, kas ņemti iepriekšējos gados, sižetā vairāk tiek aplūkota situācija, kā varētu būt nākotnē, ja būtu spēkā nolikto atslēgu princips. Šis jautājums ir saistīts ar Hipotekārās kreditēšanas likumu, kas vēl nav nokļuvis līdz Saeimai. Deputāts Viktors Valainis uzskata, ka nākotnē noteikti būtu vajadzīgs, ņemot hipotekāro kredītu, paredzēt nolikto atslēgu principu, Jānis Āboliņš arī bilst, ka kredītņēmēju un devēju atbildības sadalīšanai šī kārtība būtu noderīga. Vienīgi Rolands Neilands uzskata, ka tas sarežģīs kredītņemšanas iespējas, sadārdzinot pirmo iemaksu.

Šobrīd Saeima divos lasījumos pieņemtās izmaiņas Maksātnespējas likumā paredz, ja tiesnesis kādu atzīst par maksātnespējīgu, cilvēka parādi tiek dzēsti. Tas ir zināmā mērā nolikto atslēgu princips, vienīgi ir jāpierāda, ka esi maksātnespējīgs, skaidro Viktors Valainis. Viņš arī kārtējo reizi norāda, ka likumā paredzētās izmaiņas ļaus cilvēkiem atgriezties no darbiem ārvalstīs, iziet no ēnu ekonomikas tepat Latvijā.

Jānis Āboliņš norāda, ka tādi gadījumi, uz kuriem attieksies likuma izmaiņas, būs tikai daži, jo izmaiņas attiecas uz gadījumiem, kad ņemts viens nodrošinātais hipotekārais kredīts mājokļa iegādei. Tādi gadījumi ir tikai daži no maksātnespējas procesiem.

Rolands Neilands precizē, ka ar maksātnespējas pasludināšanu uzreiz netiek dzēstas visas cilvēka saistības. Saistības dzēš pēc bankrota procedūras pabeigšanas un tad paziņo, ka atbrīvo no nodrošinātā kreditora.

 

 

Avots: http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/krustpunkta/nolikto-atslegu-princips-par-un-pret.a34359/