Paiet 15 gadi kopš brīža, kad Ogres rajona tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa) pirmo reizi Latvijas vēsturē pieņēma lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu

Šogad, 2023.gadā paiet 15 gadi, kopš stājās spēkā Maksātnespējas likums un 2023.gada 23.jūlijā paiet 15 gadi kopš brīža, kad Ogres rajona tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa) pirmo reizi Latvijas vēsturē pieņēma lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu. Raksta tapšanas brīdī (14.07.2023.) kopā Latvijas tiesās ir ierosinātas 15548 fizisko personu maksātnespējas procesa lietas, juridisko personu maksātnespējas procesa lietas no 2008.gada ierosinātas ir kopā 14570, līdz ar to var secināt, ka uz šo brīdi fizisko personu maksātnespējas procesi ir aktuālāki.
2011.gada 15.februārī “Jurista vārdā” tika publicēts raksts “Fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķi tiesiskie aspekti”, un šajā rakstā salīdzināšu tā laika tiesisko aspektu aktualitātes ar šā brīža aktualitātēm. Jāatzīmē, ka daži tiesiskie aspekti joprojām ir aktuāli.
Par iespēju atkārtoti iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu
Iepriekšējā rakstā (15.02.2011.) šis tiesiskais aspekts jau tika apskatīts, tomēr arī šobrīd atsevišķos gadījumos rajona tieas pieņem lēmumus, ar kuriem tiek atteikts pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu, jo tiesā pirms tam ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no parādsaistībām.
Saeima 2018.gada 31.maijā pieņēma un Valsts prezidents izsludināja grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem Maksātnespējas likuma 130.pantu papildināja ar 5.punktu, kurš noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.
Līdz ar to likumdevējs ir noteicis, ka parādnieks ir tiesīgs atkārtoti vērsties ar maksātnespējas pieteikumu un vienīgie ierobežojumi, kas attiecās uz parādnieku, ir noteikti Maksātnespējas likuma 130.pantā.
Tā kā likumdevējs nav noteicis garāku laiku vai arī noteicis, ka atkārtotu maksātnespējas pieteikumu nevar iesniegt par tām pašām saistībām, līdz ar to tiesai ir jāvērtē ierobežojumi, kas ir noteikti Maksātnespējas likuma 130.pantā, un, kas būtu par pamatu atteikt pieņemt maksātnespējas pieteikumu.
2020.gada 14.aprīlī Vladimirs B. iesniedza Rīgas rajona tiesā fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu. Rīgas rajona tiesas tiesnese ar 2020.gada 15.aprīļa lēmumu atteicās pieņemt Vladimira B. maksātnespējas procesa pieteikumu. Tiesnese konstatēja, ka Vladimirs B. iesniedzis pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu par saistībām, par kurām tiesa jau lēmusi citā civillietā un nepiemērojusi saistību dzēšanas procedūru parādnieka rīcības dēļ.
Par minēto rajona tiesas lēmumu Vladimira B. pilnvarotais pārstāvis iesniedza blakus sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2020.gada 8.jūnijā lietā Nr.CA-1788-20/24 nolēma atcelt Rīgas rajona tiesas tiesneses 2020.gada 15.aprīļa lēmumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija savā lēmumā norāda, ka “[..] pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu Vladimirs B. pirmās instances tiesā iesniedzis 2020.gada 14.aprīlī.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija secina, ka kopš Rīgas rajona tiesas 2019.gada 12.aprīļa lēmuma (stājies sprēkā 2019.gada 12.aprīlī) pieņemšanas un spēkā stāšanās dienas, ar kuru izbeigts Vladimira B. maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no saistībām, ir pagājis vairāk kā gads, un līdz ar to pamatots ir blakus sūdzības iesniedzēja arguments, ka parādnieks ir tiesīgs atkal vērsties tiesā ar maksātnespējas pieteikumu.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uz Vladimiru B. nevar vairs attiecināt Rīgas rajona tiesas 2019.gada 12.aprīlī lēmumā konstatētos Civilprocesa likuma 153.panta 2. un 3.punktā noteiktos saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus, jo kopš lēmumā konstatētā saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojuma konstatēšanas ir pagājis vairāk kā viens gads.“
Par jēdziena “nodokļu maksātājs” inerpretāciju
Arī par šo tiesisko aspektu tika rakstīts iepriekšējā rakstā (15.02.2011.), tomēr arī šis jautājums joprojām ir aktuāls, lai gan jau 2011.gada 23.novembrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts lēmumā lietā Nr.SPC-77/2011 izteica viedokli par jēdziena “nodokļu maksātājs” interpretāciju.
2018.gada 27.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā tika saņemts pieteicējas Natālijas C. maksātnespējas procesa pieteikums.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2018.gada 28.novembra lēmumu minētais pieteikums tika atstāts bez virzības, nosakot termiņu līdz 2018.gada 21.decembrim iesniegt tiesā pierādījumus, ka pieteicēja pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja.
Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 363.23panta otrās daļas 3.punktu, Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu, tiesnesis uzskatīja, ka pieteicēja pieteikumam nav pievienojusi dokumentus, no kuriem būtu redzams, ka viņa pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja.
2018.gada 10.decembrī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis iesniedza blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2018.gada 28.novembra lēmumu.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2019.gada 7.februārī lietā Nr.CA-0878-19/22 nolēma atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2018.gada 28.novembra lēmumu. Rīgas apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja sekojoši: “[..] kā redzams no pieteikuma materiāliem, pieteikumam ir pievienota Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 10.jūlija izziņa par informācijas sniegšanu, no kuras izriet, ka Natālija C. 1995.gada 31.martā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā, nav reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, VID rīcībā nav informācijas par Natālijas C. gūtiem ienākumiem laikā no 2016.gada 1.janvāra.
Pārsūdzētais lēmums nesatur argumentus, kādēļ minētā izziņa nav pietiekama, lai konstatētu nodokļa maksātāja statusa esamību pieteicējai, taču lēmumā ir norādīts uz apstākli, ka pieteicēja nav guvusi ienākumus laikā no 2016.gada 1.janvāra.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.
Nodokļu maksātāju klasifikācija ir dota likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta pirmajā un otrajā daļā, uz kuru pamatoti blakus sūdzībā ir atsaukusies pieteicēja.
Tādējādi, lai pieteicēju atzītu par fiziskās personas maksātnespējas subjektu Maksātnespējas likuma 127.panta izpratnē, ir noskaidrojams jautājums par rezidenta statusa esamību pieteicējai atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrās daļas 1.punktam, nevis reālas nodokļu maksāšanas fakts.
Uz šādu tiesību normu tulkojumu ir norādīts arī Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 23.novembra lēmumā lietā Nr.SPC-77/2011.”
Līdz ar to var secināt, ka Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 23.novembra lēmumā lietā Nr.SPC-77/2011 nolemtais vēl joprojām ir aktuāls arī pēc 10 gadiem. Atsevišķos gadījumos tiesas un arī juristi uzskata, ka uzsākot maksātnespējas procesu parādniekam obligāti ir jābūt darba tiesiskās attiecībās, bet šis viedoklis ir kļūdains.
Par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksu
Ir atsevišķi gadījumi, kad rajona tiesas atsaka pieņemt fiziskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu, pamatojot atteikumu ar apstākli, ka pats parādnieks nav iemaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.
Šādu gadījumu nav daudz, tomēr arī šajos gadījumos savu viedokli un lēmumus ir pieņēmušas apgabaltiesas.
2023.gada 2.maijā Pjotrs M. iesniedzis Rīgas pilsētas tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023.gada 3.maija lēmumu atteikts pieņemt Pjotra M. fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Pirmās instances tiesas tiesnese konstatējusi, ka, valsts nodevu 70,00 euro apmērā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksājusi Olga M., maksājuma mērķī norādot “nodeva par darbību veikšanu tiesas iestādē Pjotrs M.”, tāpat arī depozīta iemaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā 1240,00 euro apmērā iemaksājusi Olga M., maksājuma mērķī norādot “depozīta iemaksa Pjotrs M.”, nevis pats Pjotrs M.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā” 2.punktu un juridisko literatūru, pirmās instances tiesas tiesnese atzinusi, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta maksātājam jābūt maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.
Ievērojot minēto, pirmās instances tiesas tiesnese atzinusi, ka Pjotra M. fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir atsakāms pieņemt, jo Pjotrs M. nav iemaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.
Par minēto lēmumu blakus sūdzību iesniedzis Pjotra M. pilnvarotais pārstāvis, lūdzot atcelt minēto lēmumu un jautājumu nodot jaunai izskatīšanai tiesai, kura to pieņēmusi.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2023.gada 3.jūlijā lietā 3-10/0868/7, Nr.CA-1771-23/9 nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023.gada 3.maija lēmumu. Rīgas apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja sekojoši: “[..] saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.23 panta otrās daļas 2.punktu maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu.
Savukārt Maksātnespējas likuma 129.panta otrā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2023.gadā ir 620,00 euro, kā to noteic Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punkts.
Līdz ar to fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas summa ir 1240,00 euro.
Maksātnespējas likuma 129.panta piektā daļa noteic, ka kārtību, kādā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams administratoram vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam noteic Ministru kabinets.
Attiecīgi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā” 2. un 5.punkts noteic, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs vai depozīta iemaksātājs tiesiskās aizsardzības procesā iemaksā depozītu Maksātnespējas kontroles dienesta deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē. Par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju maksājuma rīkojumā norāda šādu informāciju: vārds, uzvārds, personas kods.
No lietas materiāliem redzams, ka maksātnespējas procesa pieteikumam pievienots 2023.gada 28.aprīļa maksājuma uzdevums par maksātnespējas procesa depozīta 1240,00 euro iemaksu Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā Nr.LV34 TREL 8190 4950 1500 0. Atbilstoši tajā norādītajai informācijai iemaksu veikusi Olga M., maksājuma mērķī norādot, ka depozīta iemaksa veikta par pieteikuma iesniedzēju Pjotru M., norādot viņa personas kodu. Šī pati persona pieteicēja vārdā veikusi arī valsts nodevas 70,00 euro samaksu iemaksu attiecīgi Valsts kases kontā.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pretēji pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā atzītajam, parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumam ir pievienots dokuments, kas apstiprina fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta un valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā.
Civillietu tiesas kolēģija, nedz no lēmuma par kuru iesniegta blakus sūdzība, nedz no tiesību normās noteiktā, nedz arī citētā juridiskās literatūras avota, nerod pamatu pārsūdzētajā lēmumā atzītajam, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa ir jāveic personīgi pašam parādniekam. Gluži pretēji normatīvas prasības ir noteiktas attiecībā uz maksājuma rīkojumā norādāmo informāciju par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju. Saprotams, ka vispārīgā gadījumā maksātājs arī ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs. Tomēr maksātnespējas procesa regulējums neizslēdz loģisku varbūtību, ka atsevišķos gadījumos par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju depozīta iemaksu var veikt arī cita persona, bet ievērojot likumā noteiktās prasības attiecībā uz maksājuma rīkojumā norādāmo informāciju.”
Iepriekš minētie pirmie divi kāzusi joprojām ir aktuāli arī pēc 10 gadiem no iepriekšējā raksta iznākšanas, bet pēdējais kāzuss ir radies nesen, tomēr arī šis kāzuss ir svarīgs, lai veidotos vienota tiesu prakse.
Kopsavilkums
1. Parādnieks var iesniegt atkārtotu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, pie nosacījuma, ka ir pagājis viens gads no brīža, kad ir izbeigts iepriekšējais maksātnespējas process, pēc kura parādnieks nav atbrīvots no saistībām.
2. Parādniekam pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas nav jābūt darba tiesiskajās attiecībās, bet viņam ir jābūt reģistrētam kā nodokļu maksātājam.
3. Maksātnespējas procesa depozītu par parādnieku var iemaksāt arī cita persona, maksājuma mērķī norādot parādnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu.