Maksātnespējas likumu atkal grozīs? (10.02.2015.)

Jau ziņots, ka šī gada 1. martā plānota Maksātnespējas likuma (MNL) grozījumu, kas pieņemti pagājušā gada septembrī, stāšanās spēkā.

Redakcija, kas nav grozīta un kurai vajadzētu stāties spēkā šī gada 1. martā, paredz šādus maksātnespējas procesa termiņus:

–        Ja parādsaistības pēc mantas pārdošanas, tātad pēc bankrota procedūras pabeigšanas, būs līdz 100 000 EUR, saistību dzēšanas procedūra ilgs vienu gadu.
–        Ja parādsaistības būs no 100 000 līdz 300 000 EUR, saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus.
–        Savukārt, tiem, kuriem parādsaistības būs virs 300 000 EUR – trīs gadus.

Lai gan laika vēlreiz kvalitatīvi veikt MNL grozījumus nav, izskatās, ka likums vēl tomēr pēdējā brīdī tiks grozīts. Tas, ko šobrīd piedāvā bankas, attiecībā uz maksātnespējas procesa termiņiem un parādsaistību apmēriem, ir sekojošais:

–        Ja parādsaistības pēc mantas pārdošanas būs līdz 30 000 EUR, tad saistību dzēšanas procedūra ilgs vienu gadu.
–        Ja parādsaistības būs no 30 000 līdz 150 000 EUR – procedūra ilgs divus gadus.
–        Savukārt, ja parādsaistības būs virs 150 000 EUR – trīs gadus.

Vēl plānots no MNL izņemt nolikto atslēgu principu, ko pārcels uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

„Piekrītu, ka nolikto atslēgu principa ieviešana neatrisinās pagātnes problēmas, bet gan var risināt nākotnes problēmas. Līdz ar to tā ielikšana Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir atbalstāma, tomēr absolūti nepiekrītu kārtējai maksātnespējas procesa termiņu grozīšanai,” savu nostāju pauž Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš un pamato savu viedokli: „Iepriekš pieņemtie termiņi ir absolūti nepieciešami, jo tie vērsti uz to, lai kredītu grūtībās nonākušie varētu reāli atbrīvoties no parādsaistībām un uzsākt dzīvi no jauna. Tie cilvēki, kas šobrīd iet maksātnespējas procesu, ir ekonomiski aktīvi un viņi Latvijas ekonomikai ir ļoti nepieciešami, turklāt maksātnespējas iziešana ir arī veids, kā izvilkt cilvēkus no ēnu ekonomikas, par ko tik daudz uztraucas Finanšu ministrs.”

J. Āboliņš skaidro, ka iepriekšējā Saeimā 2014. gada septembrī pieņemtie maksātnespējas procesa termiņi jau bijuši ilgi diskutēti, izskatīti un soli pa solim Tautsaimniecības komisijā nonākts pie šāda kompromisa varianta. Tas daudzkārt izvērtēts un izskatīts no visām pusēm.

„Jā, saprotu arī banku bažas, jo maksātnespējas procesā šobrīd ir vismaz pieci tūkstoši personu, un, visticamāk, pēc jaunā likuma pieņemšanas, šie cilvēki 2-3 mēnešu laikā būs brīvi no parādsaistībām. Tomēr es domāju, ka tas ir apsveicami un labi gan bankām, gan valstij, gan sabiedrībai. Bankas precīzi zinās šo personu kredītvēsturi un varēs piedāvāt atbilstošus nosacījumus. Uzskatu, ka bankām skaidri un gaiši jāpasaka, kādi nosacījumi būs cilvēkiem, kas izgājuši maksātnespējas procesu. Tas viss jāizvērtē laicīgi un sabiedrība jāinformē par to,” uzsver J. Āboliņš.

Latvijas Kredītņēmēju asociācija uzskata, ka Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidenta Mārtiņa Bičevska un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča piedāvātie termiņi ar citiem parādsaistību apmēriem būtu iespējami pēc trīs līdz četriem gadiem, kad likumu varētu vērt vaļā vēlreiz. Tagad ieviest banku izvirzītos grozījumus nebūtu atbilstoši šī brīža ekonomiskajai situācijai.

„Bijušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis saka, ka ekonomiskā krīze ir beigusies, bet mēs pēc tiem cilvēkiem, kas pie mums vēršas, varam pateikt, ka krīze nav beigusies un nekas neliecina, ka ienākumi būtu atgriezušies iepriekšējā līmenī,” atklāj J. Āboliņš.

Latvijā nekustamā īpašuma burbulis ir bijis tiešām smags – pēc Pasaules bankas veiktā pētījuma, Latvijā nekustamā īpašuma cena kritās pat līdz 70%, kas netika novērots nekur citur Eiropā. Līdz ar to pastāvēja arī vissīvākā konkurence attiecībā uz kredītiem, un tikai Latvijā izsniedza kredītus ar 105% likmi, kas nu ir uz banku un vadošo banku darbinieku atbildības. Turklāt tajā pašā laikā Latvijā arī visdrastiskāk kritās ienākumu līmenis – cilvēkiem, kuri iet uz maksātnespēju, algas kritums tajā laikā bija vismaz 25-30% un pat 50%, nemaz nerunājot par tiem, kuri vispār palika bez darba.

„Tā kā 1. marts ir svētdiena, likumdevējiem ir maksimums 3 nedēļas, kuru laikā normālā kārtībā nevar pagūt izskatīt likuma priekšlikumus. Sanāk, ka 12. februārī likums ir jāatver un 26. februārī jau jāpieņem. Tā nav labā prakse likumu pieņemšanā un apspriešanā, turklāt Latvijas sabiedrība līdz ar to vispār nevar tikt iesaistīta!” neapmierinātību pauž J. Āboliņš.

Sakarā ar šo Latvijas kredītņēmēju asociācija ceturtdien, 12. februārī, plkst. 8.15 rīkos sapulci pie Saeimas ēkas, lai paustu savu viedokli par MNL pieņemšanu un kārtējo grozījumu veikšanu. Tieši 12. februārī MNL atkal tiks atvērts izskatīšanai, un jau 26. februārī tas ir jāpieņem.

Ikviens aktīvists un kredītu grūtībās nonākušās personas aicinātas piedalīties piketā, lai paustu arī savu nostāju šajā jautājumā!

Tiekamies ceturtdien plkst. 8.15 Rīgā, Jēkaba ielā 11.