Lems par diskutablajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā / NRA, 25.09.2014.
Vairākums Saeimas deputātu padevušies Latvijas komercbanku lobijam, uzskata Latvijas Kredītņēmēju asociācijas konsultants Jānis Āboliņš. Viņš sola, ka šodien, kad parlaments lems par privātpersonas skarošajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kuri zaudējuši sākotnējo jēgu, pie Saeimas piketēs grūtībās nonākušie kredītņēmēji. Politiķi savukārt uzskata, ka celt trauksmi ir pāragri.
Darbs pie jaunākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, Latvijas Kredītņēmēju asociācijai sadarbojoties ar Klāva Olšteina vadīto tolaik vēl neatkarīgo deputātu grupu, aizsākās 2002. gada pavasarī.
Toreiz par vienu no galvenajiem mērķiem likumprojekta autori izvirzīja ģimenes bankrota procedūras ieviešanu, kas paredzētu, ka gadījumā, ja abi laulātie draugi nonākuši līdz maksātnespējai, viņi var iesniegt vienu maksātnespējas pieteikumu un viena maksātnespējas administratora pakalpojumus. Tādējādi tiktu būtiski samazināti mājsaimniecības tēriņi maksātnespējas procesam.
Otrs jaunievedums, par kuru diskutē jau gadiem, bija nolikto atslēgu princips. Tas paredzētu, ka, pārdodot īpašumu, kas kalpojis kā kredīta nodrošinājums bankā, un atdodot iegūto naudu kreditoram, parādnieks no tālākām saistībām tiek atbrīvots. J. Āboliņš ir sarūgtināts, ka šīs vēl pirmajā likumprojekta lasījumā atbalstītās idejas līdz trešajam lasījumam nav izdzīvojušas.
K. Olšteins gan uzskata, ka Saeima, strādājot pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, tomēr paveikusi vienu no svarīgākajiem šā sasaukuma darbiem – samazinājusi maksātnespējas procesa maksimālo termiņu līdz trim gadiem. Viņš arī uzskata, ka likumprojektā iestrādāts arī nolikto atslēgu princips. Modificēts. Proti, pārdodot bankā ieķīlāto mājokli, privātpersonai kreditoram jāturpina maksāt tikai gadu, un tad saistības tiek dzēstas. Citiem parādniekiem, kas neatmaksājamos parādos iekūlušies, jo mēģinājuši spekulēt ar nekustamo īpašumu, maksātnespējas procesa termiņi svārstās no diviem līdz trim gadiem pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas.
Savukārt sašutumu par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu sākotnējās idejas neatbalstīt neslēpj komisijā strādājošais Saskaņas deputāts Ivars Zariņš. «Nolikto atslēgu princips bija ļoti svarīgs, jo ar to mēs pārtrauktu dot bankām iespēju taisīt parādu verdzību,» saka politiķis. Viņš uzskata, ka kredītņēmējs nespēj izvērtēt visus riskus, bet bankām šādu prognožu veikšanai resursu pietiekot, taču bankas nepiepūlas to darīt, jo neveiksmīgo kredītņēmēju var iejūgt parādu verdzībā. «Ja to normu iekļautu, bankas vairs nenodarbotos ar bezatbildīgu kreditēšanu, aizdotu tikai tiem, kas patiešām var atdot,» uzskata I. Zariņš.
Viņaprāt, kritiku neizturot arī banku draudi, ka, līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, kredīti kļūtu mazāk pieejami. Deputāts uzskata, ka bankām nauda tā vai tā būtu kaut kur jāizvieto, lai pelnītu, un, ja tā nenonāktu hipotekārajā tirgū, tad nonāktu citās tautsaimniecības nozarēs, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību.
Tomēr sākotnējās idejas vēl nav novāktas no spēles galdiņa, jo savu atbalstu, piemēram, nolikto atslēgu principam nav atsaukusi Nacionālā apvienība. Tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apliecināja, ka vairākums apvienības deputātu atbalsta šāda principa ieviešanu.
«Visi tie priekšlikumi joprojām ir tabulā [likumprojekta priekšlikumu] – gan nolikto atslēgu princips, gan ģimenes bankrota procedūra,» norādot, ka Saeimas balsojumā šie ierosinājumi vēl var tikt apstiprināti, saka G. Bērziņš.
Avots: nra.lv
Politika | 25.septembris, 11:22