DB viedoklis: Ar Maksātnespējas likumu krīt no viena grāvja otrā

Tas nozīmē, ka tie parādnieki, kuri kvēli gaidīja šos likuma grozījumus, cerot uz nolikto atslēgu principa ieviešanu dzīvē, būs spiesti vēl nenoteiktu laiku paciesties. Ņemot vērā, ka pirms vēlēšanām tautas kalpiem ļoti patīk vēlētāju priekšā izcelties ar visādiem populistiskiem gājieniem, nolikto atslēgu princips jeb parādnieka atbildības ierobežošana tikai ar ieķīlāto īpašumu būtu lieti noderējis ne vienam vien deputātam, kurš varētu sev sist pie krūts un teikt: «Es to panācu! Balsojiet par mani atkal!» Taču tagad sanāk muļķīgi un atliek tikai teksti: «Es jau gribēju, tikai ļaunie spēki man neļāva, bet nākamajā sasaukumā gan noteikti…»

Patiesība gan varētu būt banālāka, pilnībā apliecinot tēzi, ka lielākā daļa Saeimā ievēlēto tautas kalpu nav nekas vairāk par prastiem pogas spiedējiem, kas tā arī nav ne gribējuši, ne spējuši iedziļināties tajā, kas ar šiem vai citiem likuma grozījumiem vispār būtu jāpanāk. Divus gadus var ar likuma grozījumiem muļļāties, daiļrunīgi solīt sabiedrībai visādus labumus, bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad izrādās, ka ietekmīgāki spēki noregulē «pogas spiedējus», kā vajag, un tad kaut ar minimālu balsu pārsvaru viss sasolītais un Saeimas komisijās sabalsotais tiek aizslaucīts vēstures mēslainē. Protams, gan jau pēc kāda brīža atgriešanās pie šī jautājuma notiks, taču kas to zina, kādā griezumā un mērcē.

Kas vieniem bēda, citiem atkal pašā laikā – komercbankas var priecāties, ka viņu balsis ir sadzirdētas. Visticamāk, ka banku lobiji tukšu nerunāja, draudot – ja nolikto atslēgu princips tiks ieviests, bankas vērsīsies ne tikai pie Valsts prezidenta, prasot likumu atdot Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, bet arī Satversmes tiesā, jo pieņemtais likums būtu ar atpakaļejošu spēku. Tālākā situācijas eskalācija, visticamāk, novestu jau pie Latvijai labi pazīstamiem investīciju strīdu pieteikumiem starptautiskās arbitrāžas tiesās, par kurām negatīva iznākuma gadījumā jau samaksātu visi Latvijas nodokļu maksātāji. Līdz ar to tautas kalpi zināmā mērā atrodas apburtajā lokā, kad neko nedarīt ar daudzajiem kredītņēmējiem, kas netiek galā ar savām kredītsaistībām, nevar, bet kaut ko būtisku darīt atkal nesanāk, tāpēc vieglāk ir nekādu lēmumu nepieņemt, tēlot apmaldījušos trijās priedēs un cerēt, ka vēlāk gan jau kaut kā…

Patiesības labad jāteic, ka nolikto atslēgu principam, kas ir cieņā 28 ASV štatos, bet līdz šim netiek pielietots nekur Eiropā, ir sava racionālā un iracionālā puse. Iracionālā puse ir tā, ka notiek dalīšana eņģeļos un dēmonos, kur cilvēki pēc savas personīgās situācijas un profesionālās piederības sprauž birkas: labie kredītņēmēji un sliktās bankas vai otrādi. Iracionāli izturas arī bankas, kas krīt no viena grāvja otrā, savulaik dodot kredītus pa labi un pa kreisi, bet tagad nelokāmi pieturoties pie principa «ēd vai mirsti». Piemēram, kas traucē bankām ieviest saviem klientiem izvēles tiesības – ja gribi nolikto atslēgu principu, tad maksā lielāku pirmo iemaksu? Savukārt, ja vēlies pirmo iemaksu pašlaik noteikto 10% apmērā, tad diemžēl nolikto atslēgu princips nedarbosies. Turklāt šāds precedents Latvijā jau ir – vismaz viena komercbanka šādu opciju uz jauno projektu dzīvokļiem saviem kredītņēmējiem piedāvā. Lai kaut ko tādu ieviestu dzīvē, nav vajadzīgi pat nekādi likuma grozījumi un gadiem ilga politiķu ņemšanās. Līzinga kompānijas finansē automašīnu iegādi, piemērojot tā saukto nolikto atslēgu principu, bet kas liedz bankām izstrādāt līdzīgus principus? Daudzi gaidīja arī slavenos Maksātnespējas likuma grozījumus, jo tie ļautu pat uz pusi saīsināt parādu dzēšanas termiņu. Faktiski mazajiem kredītiem – līdz 10 tūkst. eiro tas varētu tikt noteikts kaut uz sešiem mēnešiem, tādējādi pie viena atrisinot arī daļu no tā saucamo ātro kredītu problēmām. Taču šādu lēmumu pieņemšanai vajag vēlmi un spēju braukt pa ceļa vidu, nevis velties no viena grāvja otrā vai degradēties līdz trulu «pogu spiedēju» līmenim krāšņā Jēkaba ielas nama telpās.

Avots: Dienas Bizness

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece