Ievieš «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju (19.02.2015.)

Saeima ceturtdien, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu ietvert patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma, padarot šo principu par izvēles iespēju, nevis obligātu pienākumu. Kredīta ņēmējiem jārēķinās, ka šāda iespēja arī maksās dārgāk.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar „nolikto atslēgu” principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

KLAUSIES ŠEIT!

Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumi paredz no regulējuma ne tikai izslēgt „nolikto atslēgu” principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos.

Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.

Savukārt saistītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz, ka aizdevējam un arī aizņēmējam ar ienākuma nodokli neapliek izdevumus, kas saistīti ar kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu.

Izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1.martā.

Deputāti iepriekš bija lēmuši, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, stāsies spēkā 1.martā. Šis princips nozīmētu, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiktu dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiktu pārdots viņa vienīgais mājoklis, un nebūtu ar atpakaļejošu spēku.

„Nolikto atslēgu” principa obligātu ieviešanu kritizēja gan Valsts prezidents, gan komercbankas, kas norādīja – tām palielināsies risks kreditēšanā, tāpēc kredītu pieejamība mājsaimniecībām samazināsies. Pēc konsultācijām ar Latvijas Banku un Latvijas Komercbanku asociāciju koalīcijas pārstāvji Saeimā iesniedza ceturtdien pieņemto grozījumu paketi, lai gan daļa to deputātu iepriekš balsoja par „noliktajām atslēgām”. To pieminēja arī opozīcija, piemēram, Andrejs Elksniņš („Saskaņa”). „Es arī redzu tos centienus, kā jūs mēģiniet laipot šajā situācijā, bet es jums atgādināšu tos vārdus, ko jūs teicāt – „Mēs, Nacionālā apvienība, darīsim visu, lai tie grozījumi, kuri ir pieņemti 2014. gada oktobrī attiecībā uz Maksātnespējas likumu gan par „nolikto atslēgu” principu, gan par samazinātiem „verdzības” termiņiem – stātos spēkā” Tie ir jūsu vārdi. Šodien es varu teikt! Jūs neesat Nacionālā apvienība, jūs esat Pievilto cerību partija,” teica Elksniņš.

Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš šiem pārmetumiem gan nepiekrita. „Es nekad neesmu norobežojies no šī viedokļa, un arī šobrīd uzskatu, ka šis princips ir iespējams. Taču juristi zina, ka šo principu var iestrādāt arī citā likumā un citā regulējumā. Es arī esmu izvēlējies, ka šis likums būtu iekļaujams Patērētāju aizsardzības likumā. Protams, likumdošanas procesa rezultāts nākotnē būtu izvērtējams (..),” atteica Bērziņš.

Pieminētajā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja šādus grozījumus: „Kredīta devējam pēc kredīta pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņam izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma noteikumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.”

Pret šādu redakciju iebilda Ivars Zariņš („Saskaņa”). „Šāda panta redakcija patērētājam patiesībā nenodrošinās nekādas izvēles iespējas. Tieši šādu redakciju jūs esat iestrādājuši, nevis, lai dotu iespēju patērētājam izvēlēties, bet gan, lai dotu bankām iespēju īstenot sev ērtu kredītpolitiku. Pirmkārt, arī līdz šim bankām bija izvēles iespējas veidot šādu kredītpolitiku. Bija pat atsevišķas bankas, kas to darīja. Otrkārt, nosacījumi var būt dažādi. Un objektīvu iemeslu dēļ tie var būt dažādi. Jautājums – cik tas ir pamatoti?” retoriski vaicāja opozīcijas deputāts.

Savukārt Kārlis Šadurskis („Vienotība”) uzsvēra – radīt izvēles iespēju ir ļoti būtiski. „Zariņa kungs! Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, tad kreditēšanas, hipotekārās kreditēšanas, Latvijā nav vispār. (…) Un, protams, ka katrs tirgotājs savai precei var noteikt tādu cenu, kā viņš to grib darīt. Un Latvijas likumdevēja rokās nav neviena instrumenta, kas varētu diktēt komercbankām, kādai jābūt pirmajai iemaksai, kādiem jābūt kredītprocentiem. Piedodiet Zariņa kungs, visu to nosaka tikai un vienīgi tirgus,” ar Zariņu argumentēja Šadurskis.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar nekustamo īpašumu nozares speciālistu teikto Saeimas septembrī pieņemtais lēmums par „nolikto atslēgu” principa ieviešanu jau tagad negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu tirgu.

Saeima iepriekš nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu” principa ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu” principu – tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru.

Pēc šāda Saeimas lēmuma “Swedbank” un “SEB banka” paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei, bet Latvijas Banka brīdināja par kreditēšanas tempu samazināšanos un kredītu pieejamības problēmām.

 

Avots: www.lsm.lv 

Publikācijas medijos