Vai Latvijas tiesu sistēmai jāpiemēro ES regula, kura nedarbojas jau 3 mēnešus?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par maksātnespējas procedūrām 2015/848 stājās spēkā jau 2017.gada 26.jūnijā, tomēr ne Tieslietu ministrija, ne arī Saeima nav uzsākusi izskatīt izmaiņas ne Maksātnespējas likumā, ne arī Civilprocesa likumā, kas nozīmē, ka tiesām vēl joprojām jāpiemēro likuma normas, kurās ir atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1346/2000, kura jau nedarbojas 3 mēnešus. Var jau būt, ka Tieslietu ministrijā ir citas prioritārākas lietas, kā piemēram kursi jaunlaulātajiem, tomēr šāda situācija, kad tiesām ir jāpieņem lēmumi vadoties no ES regulām, kuras vairs nav spēkā esošas, liecina par to, ka Maksātnespējas likuma izmaiņas ir atstātas novārtā.

LAKRA maina ofisa atrašanās vietu

Latvijas Kredītņēmēju asociācija no 2017.gada 02.oktobra atradīsies jaunās telpās – Tallinas ielā 34, 2.stāvā (ieeja no pagalma puses).

Kas notiek pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa

Jau vairākiem tūkstošiem ir beidzies fiziskas personas maksātnespējas process un bieži cilvēki jautā par to, kādas darbības būtu jāveic pēc maksātnespējas procesa. Šoreiz par lietām, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

  1. Jau iepriekš informējām, ka tagad ir iespēja arī elektroniski uzzināt par tiesu izpildītājiem, pie kuriem atrodas konkrētas personas izpildu lieta. Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas lietderīgi būtu par to informēt tiesu izpildītāju, lai tiktu izbeigtas pret Jums uzsāktās izpildu lietvedības. Tas pasargās Jūs no situācijas, kad tiek bloķēti Jūsu bankas konti.
  2. Ir bijuši gadījumi, kad arī divus gadus pēc maksātnespējas procesa Latvijas Bankas kredītreģistrā ir informācija, ka personai vēl joprojām ir aktuālas parādsaistības, tāpēc mūsu ieteikums ir pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas informēt kreditoru par procesa pabeigšanu.
  3. Ja ir doma pēc maksātnespējas procesa uzņemties jaunas parādsaistības, tad banku nosacījums ir patstāvīgi ienākumi un nosacījums, ka darba alga tiek regulāri pārskaitīta uz  banku, kurā Jūs plānojat saņemt aizdevumu.
  4. Visbeidzot, pēc maksātnespējas procesa Valsts ieņēmumu dienests pievērš vērību darījumiem, kurās iesaistītas personas, kuras ir pabeigušas maksātnespējas procesu. Valsts ieņēmumu dienests atsevišķos gadījumos ir pieprasījis paskaidrojumus no personām, kurām nav patstāvīgi ienākumi, par līdzekļu izcelsmi.

Protams, arī pēc maksātnespējas procesa, ir iespēja vērsties pie mums – Latvijas Kredītņēmēju asociācija un saņemt konsultāciju gadījumos, kad ir neskadrības šādās situācijās.

Tagad arī Latvijā ir iespējams uzzināt, pie kura tiesu izpildītāja atrodas izpildu lieta

Būtiski jaunumi tiem, kuriem ir uzsāktas izpildu lietvedības, bet nav informācijas, pie kura tiesu izpildītāja izpildu lietas atrodas. Tagad tas ir iespējams, ja izpildu lietas ir reģistrētas pēc 2014.gada.

Sīkāka informācija: http://www.lzti.lv/aktualitates/ka-noskaidrot-pie-kura-zverinata-tiesu-izpilditaja-atrodas-izpildu-lieta/

Par iespējamiem pārkāpumiem zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko birojā

Latvijas Kredītņēmēju asociācijā ir saņemta informācija, ka zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroja darbinieki saņemot iesniegumus, veic iesniedzēju personu apliecinošo dokumentu kopēšanu, kas ir neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Datu valsts inspekcija ir uzsākusi pārbaudi par šo faktu, tāpēc lūgums visām personām, kurām zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroja darbinieki ir veikuši pases vai identifikācijas kartes kopēšanu, vērsties Datu valsts inspekcijā. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Kredītņēmēju asociācija ir gatava nosūtīt iesnieguma paraugu uz e-pastu, ja kādam ir nepieciešams sagatavot iesniegumu.

Par atbildīgu kreditēšanu un parādu piedziņu

Jau vairākus gadus ātrie kredīti ir populāri Latvijā un cilvēki, arī daži politiķi, pateicoties šim biznesam, ir vairojuši savu bagātību. Bet kā šis bizness darbojas reālajā dzīvē? Atspoguļosim dažu kompāniju darbību. Interesanti, ka valsts pārvaldē vadošos amatos strādājošie pamanās strādāt vairākās darba vietās, tomēr izrādās, ka arī privātajās struktūrās ir šāda iespēja.

Izanalizējām 3 kompānijas, kas ir starp vadošajām kompānijām ātro kredītu biznesā un interesantākie fakti ir šādi – AS “4finance” (SMScredit.lv) adrese norādīta Lielirbes ielā 17A-8, Rīgā; SIA “VIVUS’ adrese Lielirbes ielā 17A-9; bet SIA “ONDO” adrese Lielirbes ielā 17A-10. Brīnišķīga likumsakarība, bet pats intersantākais, ka šajās visās trijās kompānijas ir viena un tā pati parādu piedziņas daļas vadītāja – L.Zepa. Apsveicami, ka tādās kompānijās un vienā un tajā pašā amatā var strādāt viena un tā pati persona, jo tālu jau nav jāiet, iespējams, ka visas kompānijas atrodas vienā stāvā.

Tomēr vēl interesantāks ir fakts, kā tiek izsniegti kredīti šajās kompānijās, vismaz divās – SIA “ONDO” un AS “4finance”. Vienā un tanī pašā dienā cilvēks ātrajos kredītos ir saņēmis vairāk par 800,- EUR – 400,- AS “4finance” un 400,- SIA “ONDO”. Un nav jābrīnās, ka pēc kāda laika, ja tādā veidā tiek piešķirti kredīti, darbs ir arī Zepas kundzei. Cerams, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs komentārs par šādu ātro kredītu izsniegšanu.

Bankas piedāvā galvotājiem izpirkt savas saistības. Vai tas ir izdevīgi?

Bankas pēdējā laikā arvien biežāk piedāvā aizņēmēju galvotājiem, kuri ir maksātnespējas procesā vai ir izpārdevuši ķīlas, vienoties par parādu dzēšanu. Vai tas ir labākais finansiālais variants galvotājam?

“Mūsu pieredze rāda, ka tikai katram otrajam tas patiešām ir izdevīgi. Bankas norāda, ka galvotājs ir tāds pats parādnieks kā aizņēmējs un pat, ja aizņēmējs ir uzsācis maksātnespējas procesu, tas tik un tā neatbrīvo galvotāju no viņa parādsaistībām. Tomēr no tiesiskā viedokļa tas vēl nav zināms, vai galvotājs ir vai nav parādnieks bankai, jo, līdz nav saņemts Latvijas Republikas Augstākās Tiesas lēmums par to, vai galvotāja finansiālās saistības pret banku tiks vai netiks dzēstas līdz ar aizņēmēja saistībām, varam tikai spekulēt. Tāpēc iesakām ļoti rūpīgi izvērtēt visas piedāvātās vienošanās un, pirms atsaukties bankas piedāvājumam, apzināt visus iespējamos risinājumus,” norāda Kredītņēmēju konsultācijas centra pārstāvis Aivars Rudi.

(vairāk…)

Noslēgts maksātnespējas process – sirdsmiers pašam un laimīga ģimene

Ivo Krontāls ir noslēdzis savu 5 gadu ilgo maksātnespējas procesu un norakstījis parādu, kura summa sastādīja 220 000 latus (313 032.29 euro). Par to, kāds bija šis process, ko tas prasīja no Ivo un viņa ģimenes, lasiet zemāk:

Kā tas viss sākās?

„2006.gadā es paņēmu kredītā trīs istabu dzīvokli par 55 000 latiem, un pēc laika, piesakoties otrajam bērniņam, mēs ģimenē apsvērām domu un pieņēmām lēmumu meklēt vēl lielāku īpašumu. Mana mamma ieteicās, ka varētu nākt dzīvot uz trīs istabu dzīvokli un maksāt esošo kredītu. Savukārt mēs ar sievu un bērniem atradām jaunbūvi un paņēmām vēl vienu kredītu, lai to iegādātos. Tajā laikā kredītu bankās varēja dabūt ļoti vienkārši. 2008.gadā, pienākot krīzes laikam, mana mamma zaudēja darba vietu un vairs nevarēja nomaksāt kredītsaistības, un pārcēlās uz lauku mājām. Es paliku ar diviem īpašumiem un 800 latu (1138.30euro) ikmēneša maksājumu uz kakla. Trīs, četras reizes kritās arī mani ienākumi, kas padarīja kredīta slogu nepanesamu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem vienoties ar banku un cītīgu kredīta maksāšanu, cik tas bija iespējams nepilnus divus gadus, es pieņēmu lēmumu, konsultējoties ar Kredītņēmēju konsultāciju centra speciālistiem, par maksātnespējas procesa uzsākšanu.”

(vairāk…)

Noslēgts maksātnespējas process – sirdsmiers pašam un laimīga ģimene

Ivo Krontāls ir noslēdzis savu 5 gadu ilgo maksātnespējas procesu un norakstījis parādu, kura summa sastādīja 220 000 latus (313 032.29 euro). Par to, kāds bija šis process, ko tas prasīja no Ivo un viņa ģimenes, lasiet zemāk:

Kā tas viss sākās?

„2006.gadā es paņēmu kredītā trīs istabu dzīvokli par 55 000 latiem, un pēc laika, piesakoties otrajam bērniņam, mēs ģimenē apsvērām domu un pieņēmām lēmumu meklēt vēl lielāku īpašumu. Mana mamma ieteicās, ka varētu nākt dzīvot uz trīs istabu dzīvokli un maksāt esošo kredītu. Savukārt mēs ar sievu un bērniem atradām jaunbūvi un paņēmām vēl vienu kredītu, lai to iegādātos. Tajā laikā kredītu bankās varēja dabūt ļoti vienkārši. 2008.gadā, pienākot krīzes laikam, mana mamma zaudēja darba vietu un vairs nevarēja nomaksāt kredītsaistības, un pārcēlās uz lauku mājām. Es paliku ar diviem īpašumiem un 800 latu (1138.30euro) ikmēneša maksājumu uz kakla. Trīs, četras reizes kritās arī mani ienākumi, kas padarīja kredīta slogu nepanesamu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem vienoties ar banku un cītīgu kredīta maksāšanu, cik tas bija iespējams nepilnus divus gadus, es pieņēmu lēmumu, konsultējoties ar Kredītņēmēju konsultāciju centra speciālistiem, par maksātnespējas procesa uzsākšanu.”

(vairāk…)

Izvērtējot kredīta piešķiršanu, banka ņem vērā ne tikai ienākumus, bet arī izdevumus

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas konsultants Aivars Rudi, vērtējot kredīta izsniegšanas nosacījumus, šaubās, vai iespējams prognozēt, kas ar ģimenes ienākumiem notiks 30 gadu perspektīvā.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa.

(vairāk…)

Publikācijas medijos