Kredītņēmēji panāk “ģimenes bankrota” atjaunošanu

Vēlreiz par Maksātnespējas likuma grozījumiem. Saeimas deputātu runas, rīcība un balsojums apliecina – viņiem nav ne jausmas, kāds ir iedzīvotāju patiesais stāvoklis.
Maksātnespējas likumā izdevies atjaunot iedzīvotājiem izdevīgo “ģimenes bankrotu”, ko iepriekš Saeimas deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Turpretim ierosinājums saīsināt termiņu, kādā fiziskas personas maksātnespējas process īstenojams, nav guvis atbalstu. Par to cīņa tiks turpināta par spīti tam, ka šķiet, politiķi dzīvo kādā iedomu pasaulē un neapjauš patiesi nožēlojamo situāciju, kādā ir Latvijas iedzīvotāji. Vēl vairāk – dažbrīd rodas bažas, ka politiķi īsti neapjauš arī to, ko paši dara, tai skaitā, spiežot balsojuma pogas. 
LAKRA priekšlikumi līdz skatīšanai Saeimā nonāca vien pateicoties frakcijas Saskaņa priekšsēdētāja biedram Igoram Pimenovam, kurš priekšlikumus iesniedza Saeimā. Ar oficiālu iesniegumu virzīt skatīšanai Saeimā LAKRA priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredzēja gan ģimenes bankrota atjaunošanu, gan arī maksātnespējas procesa termiņa samazinājumu, uzrunājām 13 vadošo frakciju un ārpus frakcijām esošus deputātus (no Saskaņas I.Pimenovu, J.Stepaņenko, A.Jakimovu, J.Tutinu un A.Morozovu; no Vienotības A.Judinu un A.Loskutovu; no ZZS V.Kalnozolu, no LRA Ivaru Brīveru; no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem A.Kaimiņu, I.Latkovski un V.Valaini). No viņiem visiem tikai viens – pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis, LAKRA pagodināja ar atbildi, ka priekšlikumi ir saņemti un tiks vērtēti. Vienlaikus netiek solīts, ka deputāts tos iesniegs skatīšanai Saeimā. No pārējiem oficiālu atbildi LAKRA nesaņēma, kas jau šķiet, kā minimums, nekorekti. Taču vēl mulsinošāka ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Valda Kalnozola rīcība. Uzklausot argumentus deputāts iestājas PAR tiem un apsola ierosinājumus iesniegt Saeimā. Jāteic – to viņš arī izdarīja, taču – pēc tam, kad ierosinājumu iesniegšanas termiņš bija garām. Attiecīgi, ja LAKRA būtu paļāvusies tikai uz šī deputāta solījumu, grozījumi Saeimā tā arī nebūtu skatīti un nebūtu reanimēts arī “ģimenes bankrots”. Taču termiņa nokavēšana nebūt nav moments, kas liek jautāt, cik lielā mērā deputāti saprot ko un kad dara. Proti par spīti tam, ka, lai arī ar kavēšanos, tomēr priekšlikumus skatīšanai Saeimā Valdis Kalnozols iesniedza visos trijos balsojumos par grozījumiem Maksātnespējas likumā viņš nobalsoja “Pret”! Tātad vai nu viņš mānīja mūs vai arī neiedziļinās, kad un par ko balso. 
Savukārt Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš ar kaismīgo runu no Saeimas tribīnes par to, cik strauji uzlabojas Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā situācija, radīja sajūtu, patiesi – dzīvojam dažādās Latvijās. Viņš kā milzīgu sasniegumu uzsvēra, jau šobrīd īstenotos apmēram 6000 privātpersonu maksātnespējas procesus un ar lepnumu runāja par pusotru tūkstoti cilvēku, kas piekrituši situāciju risināt, izmantojot bankas piedāvāto vienošanos. Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka situācija ir laba un paliek aizvien labāka, savukārt, padarot maksātnespējas procesu pieejamāku un ātrāku, valsts būtiski kaitētu kredītiestādēm. Tas tādēļ, ka lielākoties maksātnespējas procesā cilvēki savas saistības pilda, norādot minimālo algu. Deputātu uzdevums esot līdzsvarot iedzīvotāju un kredītiestāžu intereses, tādēļ jebkāds termiņu samazinājums būtu nepieļaujams. 
Kā var stāstīt par situācijas strauju uzlabošanos, ja šobrīd pie tiesu izpildītājiem aktīvā piedziņā ir 420 tūkstoši izpildlietu par kopējo summu virs 5,5 miljardiem eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītreģistru saistības ir 721 tūkstotim personu no kurām saistību kavējumi ir 25% jeb 144 tūkstošiem personu. Tam klāt vēl būtu jāskaita visi cedētie kredīti, kuri šajā datu bāzē vairs neparādās, tāpat kā neparādās miljonos mērāmie dati par saistību kavējumiem no nebanku kreditētājiem. 
Iedzīvotāju parāda nasta ir mērāma miljardos, bet Saeimas deputāts operē ar dažiem tūkstošiem, kas nav pat “saujiņa” pozitīvo piemēru. Turklāt, kā deputāts var pārmest faktu, ka vairums iedzīvotāju maksātnespējas procesu īsteno, pildot saistības no minimālās algas, ja valsts oficiālā statistika liecina – 54% strādājošo atalgojums ir minimālā alga? 
Bankai, kas gadā no maksātnespējas procesa saņem nedaudz virs 1700 eiro, ja pieņem, ka saistības tiek segtas no minimālās algas, tas nav faktiski nekas. Turpretim cilvēkam šis gads, kad viņš varētu atgriezties aktīvajā ekonomikā, ir būtisks, tāpat kā cilvēkam ir būtiski arī tie 1700 eiro. 
Par spīti politiķu ļoti vājai izpratnei par situāciju valstī, LAKRA turpinās darbu un cīnīsies par iedzīvotāju interesēm. Lai vai kā gāja Maksātnespējas likuma grozījumu 2. skatījumā, tagad ģimenes pabalsts ir atjaunots un labi ka tā. Turpinām cīņu par maksātnespējas procesa saīsināšanu. Ticam, būs deputāti, kas objektīvus, faktos un skaitļos balstītus argumentus ne vien uzklausīs, bet – arī sadzirdēs un virzīs skatīšanai Saeimā.

Publikācijas medijos