Publikācija

Tagad arī Latvijā ir iespējams uzzināt, pie kura tiesu izpildītāja atrodas izpildu lieta

Būtiski jaunumi tiem, kuriem ir uzsāktas izpildu lietvedības, bet nav informācijas, pie kura tiesu izpildītāja izpildu lietas atrodas. Tagad tas ir iespējams, ja izpildu lietas ir reģistrētas pēc 2014.gada.

Sīkāka informācija: http://www.lzti.lv/aktualitates/ka-noskaidrot-pie-kura-zverinata-tiesu-izpilditaja-atrodas-izpildu-lieta/

Par iespējamiem pārkāpumiem zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko birojā

Latvijas Kredītņēmēju asociācijā ir saņemta informācija, ka zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroja darbinieki saņemot iesniegumus, veic iesniedzēju personu apliecinošo dokumentu kopēšanu, kas ir neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Datu valsts inspekcija ir uzsākusi pārbaudi par šo faktu, tāpēc lūgums visām personām, kurām zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroja darbinieki ir veikuši pases vai identifikācijas kartes kopēšanu, vērsties Datu valsts inspekcijā. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Kredītņēmēju asociācija ir gatava nosūtīt iesnieguma paraugu uz e-pastu, ja kādam ir nepieciešams sagatavot iesniegumu.

Par atbildīgu kreditēšanu un parādu piedziņu

Jau vairākus gadus ātrie kredīti ir populāri Latvijā un cilvēki, arī daži politiķi, pateicoties šim biznesam, ir vairojuši savu bagātību. Bet kā šis bizness darbojas reālajā dzīvē? Atspoguļosim dažu kompāniju darbību. Interesanti, ka valsts pārvaldē vadošos amatos strādājošie pamanās strādāt vairākās darba vietās, tomēr izrādās, ka arī privātajās struktūrās ir šāda iespēja.

Izanalizējām 3 kompānijas, kas ir starp vadošajām kompānijām ātro kredītu biznesā un interesantākie fakti ir šādi – AS “4finance” (SMScredit.lv) adrese norādīta Lielirbes ielā 17A-8, Rīgā; SIA “VIVUS’ adrese Lielirbes ielā 17A-9; bet SIA “ONDO” adrese Lielirbes ielā 17A-10. Brīnišķīga likumsakarība, bet pats intersantākais, ka šajās visās trijās kompānijas ir viena un tā pati parādu piedziņas daļas vadītāja – L.Zepa. Apsveicami, ka tādās kompānijās un vienā un tajā pašā amatā var strādāt viena un tā pati persona, jo tālu jau nav jāiet, iespējams, ka visas kompānijas atrodas vienā stāvā.

Tomēr vēl interesantāks ir fakts, kā tiek izsniegti kredīti šajās kompānijās, vismaz divās – SIA “ONDO” un AS “4finance”. Vienā un tanī pašā dienā cilvēks ātrajos kredītos ir saņēmis vairāk par 800,- EUR – 400,- AS “4finance” un 400,- SIA “ONDO”. Un nav jābrīnās, ka pēc kāda laika, ja tādā veidā tiek piešķirti kredīti, darbs ir arī Zepas kundzei. Cerams, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs komentārs par šādu ātro kredītu izsniegšanu.

Bankas piedāvā galvotājiem izpirkt savas saistības. Vai tas ir izdevīgi?

Bankas pēdējā laikā arvien biežāk piedāvā aizņēmēju galvotājiem, kuri ir maksātnespējas procesā vai ir izpārdevuši ķīlas, vienoties par parādu dzēšanu. Vai tas ir labākais finansiālais variants galvotājam?

“Mūsu pieredze rāda, ka tikai katram otrajam tas patiešām ir izdevīgi. Bankas norāda, ka galvotājs ir tāds pats parādnieks kā aizņēmējs un pat, ja aizņēmējs ir uzsācis maksātnespējas procesu, tas tik un tā neatbrīvo galvotāju no viņa parādsaistībām. Tomēr no tiesiskā viedokļa tas vēl nav zināms, vai galvotājs ir vai nav parādnieks bankai, jo, līdz nav saņemts Latvijas Republikas Augstākās Tiesas lēmums par to, vai galvotāja finansiālās saistības pret banku tiks vai netiks dzēstas līdz ar aizņēmēja saistībām, varam tikai spekulēt. Tāpēc iesakām ļoti rūpīgi izvērtēt visas piedāvātās vienošanās un, pirms atsaukties bankas piedāvājumam, apzināt visus iespējamos risinājumus,” norāda Kredītņēmēju konsultācijas centra pārstāvis Aivars Rudi.

(vairāk…)

Noslēgts maksātnespējas process – sirdsmiers pašam un laimīga ģimene

Ivo Krontāls ir noslēdzis savu 5 gadu ilgo maksātnespējas procesu un norakstījis parādu, kura summa sastādīja 220 000 latus (313 032.29 euro). Par to, kāds bija šis process, ko tas prasīja no Ivo un viņa ģimenes, lasiet zemāk:

Kā tas viss sākās?

„2006.gadā es paņēmu kredītā trīs istabu dzīvokli par 55 000 latiem, un pēc laika, piesakoties otrajam bērniņam, mēs ģimenē apsvērām domu un pieņēmām lēmumu meklēt vēl lielāku īpašumu. Mana mamma ieteicās, ka varētu nākt dzīvot uz trīs istabu dzīvokli un maksāt esošo kredītu. Savukārt mēs ar sievu un bērniem atradām jaunbūvi un paņēmām vēl vienu kredītu, lai to iegādātos. Tajā laikā kredītu bankās varēja dabūt ļoti vienkārši. 2008.gadā, pienākot krīzes laikam, mana mamma zaudēja darba vietu un vairs nevarēja nomaksāt kredītsaistības, un pārcēlās uz lauku mājām. Es paliku ar diviem īpašumiem un 800 latu (1138.30euro) ikmēneša maksājumu uz kakla. Trīs, četras reizes kritās arī mani ienākumi, kas padarīja kredīta slogu nepanesamu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem vienoties ar banku un cītīgu kredīta maksāšanu, cik tas bija iespējams nepilnus divus gadus, es pieņēmu lēmumu, konsultējoties ar Kredītņēmēju konsultāciju centra speciālistiem, par maksātnespējas procesa uzsākšanu.”

(vairāk…)

Kredītņēmēju asociācija: Jaunās VID ieceres dēļ sagaidāms kredītu nemaksāšanas bums (02.06.2015.)

Iecere iegūt informāciju par privātpersonu kredīta un līzinga maksājumiem varētu izraisīt jaunu to nemaksāšanas bumu, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.

Iecere paredz, ka pret fiziskām personām, kas nespēs pamatot ienākumu likumību, par ko tiek veikti kredīta un līzinga maksājumi, varēs sākt administratīvu vai kriminālprocesu. Āboliņš to dēvē par ačgārnu cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, jo informācija tiktu prasīta no līzinga un kredītu devējiem.

(vairāk…)

TVNET intervija ar sievieti, kas izgājusi cauri ļoti smagiem pārbaudījumiem (26.02.2015.)

Dana (vārds mainīts) ir jauna sieviete, kas izgāja cauri ļoti smagam pārbaudījumam – viņa nonāca pamatīgās finanšu grūtībās un nespēja atmaksāt kredītu. Trīs bērnu māmiņai klājās ļoti smagi, bet viņa nolēma nepadoties. Tagad, kad personīgās maksātnespējas process ir gandrīz galā, sievietei joprojām ir skumji, ka daļa Latvijā dzīvojošo un strādājošo cilvēki nevar atļauties iegādāties savu mitekli. Dana intervijā portālam TVNET neraud un nežēlojas par savu situāciju, bet notikušo sauc par smagu pieredzi.

(vairāk…)

Latvijas parlaments padevies Skandināvu banku spiedienam, secina ‘Bloomberg’ / Delfi.lv (7.03.2015.)

Latvijas Saeimai pagājušajā mēnesī nācies gūt mācību par valsts hipotekāro kredītu tirgu: tajā noteicējas dažkārt ir Ziemeļvalstu bankas, raksta ietekmīgais medijs “Bloomberg”.

(vairāk…)

Deputāti piekāpjas bankām – “nolikto atslēgu” princips būs izvēles lieta / LNT ziņas (19.02.2015.)

Sižets 4:47-10:35

Avots: TV Play

Ievieš «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju (19.02.2015.)

Saeima ceturtdien, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu ietvert patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma, padarot šo principu par izvēles iespēju, nevis obligātu pienākumu. Kredīta ņēmējiem jārēķinās, ka šāda iespēja arī maksās dārgāk.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar „nolikto atslēgu” principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

KLAUSIES ŠEIT!

(vairāk…)

Publikācijas medijos