Uncategorized

Vai Latvijas tiesu sistēmai jāpiemēro ES regula, kura nedarbojas jau 3 mēnešus?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par maksātnespējas procedūrām 2015/848 stājās spēkā jau 2017.gada 26.jūnijā, tomēr ne Tieslietu ministrija, ne arī Saeima nav uzsākusi izskatīt izmaiņas ne Maksātnespējas likumā, ne arī Civilprocesa likumā, kas nozīmē, ka tiesām vēl joprojām jāpiemēro likuma normas, kurās ir atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1346/2000, kura jau nedarbojas 3 mēnešus. Var jau būt, ka Tieslietu ministrijā ir citas prioritārākas lietas, kā piemēram kursi jaunlaulātajiem, tomēr šāda situācija, kad tiesām ir jāpieņem lēmumi vadoties no ES regulām, kuras vairs nav spēkā esošas, liecina par to, ka Maksātnespējas likuma izmaiņas ir atstātas novārtā.

LAKRA maina ofisa atrašanās vietu

Latvijas Kredītņēmēju asociācija no 2017.gada 02.oktobra atradīsies jaunās telpās – Tallinas ielā 34, 2.stāvā (ieeja no pagalma puses).

Kas notiek pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa

Jau vairākiem tūkstošiem ir beidzies fiziskas personas maksātnespējas process un bieži cilvēki jautā par to, kādas darbības būtu jāveic pēc maksātnespējas procesa. Šoreiz par lietām, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

  1. Jau iepriekš informējām, ka tagad ir iespēja arī elektroniski uzzināt par tiesu izpildītājiem, pie kuriem atrodas konkrētas personas izpildu lieta. Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas lietderīgi būtu par to informēt tiesu izpildītāju, lai tiktu izbeigtas pret Jums uzsāktās izpildu lietvedības. Tas pasargās Jūs no situācijas, kad tiek bloķēti Jūsu bankas konti.
  2. Ir bijuši gadījumi, kad arī divus gadus pēc maksātnespējas procesa Latvijas Bankas kredītreģistrā ir informācija, ka personai vēl joprojām ir aktuālas parādsaistības, tāpēc mūsu ieteikums ir pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas informēt kreditoru par procesa pabeigšanu.
  3. Ja ir doma pēc maksātnespējas procesa uzņemties jaunas parādsaistības, tad banku nosacījums ir patstāvīgi ienākumi un nosacījums, ka darba alga tiek regulāri pārskaitīta uz  banku, kurā Jūs plānojat saņemt aizdevumu.
  4. Visbeidzot, pēc maksātnespējas procesa Valsts ieņēmumu dienests pievērš vērību darījumiem, kurās iesaistītas personas, kuras ir pabeigušas maksātnespējas procesu. Valsts ieņēmumu dienests atsevišķos gadījumos ir pieprasījis paskaidrojumus no personām, kurām nav patstāvīgi ienākumi, par līdzekļu izcelsmi.

Protams, arī pēc maksātnespējas procesa, ir iespēja vērsties pie mums – Latvijas Kredītņēmēju asociācija un saņemt konsultāciju gadījumos, kad ir neskadrības šādās situācijās.

Noslēgts maksātnespējas process – sirdsmiers pašam un laimīga ģimene

Ivo Krontāls ir noslēdzis savu 5 gadu ilgo maksātnespējas procesu un norakstījis parādu, kura summa sastādīja 220 000 latus (313 032.29 euro). Par to, kāds bija šis process, ko tas prasīja no Ivo un viņa ģimenes, lasiet zemāk:

Kā tas viss sākās?

„2006.gadā es paņēmu kredītā trīs istabu dzīvokli par 55 000 latiem, un pēc laika, piesakoties otrajam bērniņam, mēs ģimenē apsvērām domu un pieņēmām lēmumu meklēt vēl lielāku īpašumu. Mana mamma ieteicās, ka varētu nākt dzīvot uz trīs istabu dzīvokli un maksāt esošo kredītu. Savukārt mēs ar sievu un bērniem atradām jaunbūvi un paņēmām vēl vienu kredītu, lai to iegādātos. Tajā laikā kredītu bankās varēja dabūt ļoti vienkārši. 2008.gadā, pienākot krīzes laikam, mana mamma zaudēja darba vietu un vairs nevarēja nomaksāt kredītsaistības, un pārcēlās uz lauku mājām. Es paliku ar diviem īpašumiem un 800 latu (1138.30euro) ikmēneša maksājumu uz kakla. Trīs, četras reizes kritās arī mani ienākumi, kas padarīja kredīta slogu nepanesamu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem vienoties ar banku un cītīgu kredīta maksāšanu, cik tas bija iespējams nepilnus divus gadus, es pieņēmu lēmumu, konsultējoties ar Kredītņēmēju konsultāciju centra speciālistiem, par maksātnespējas procesa uzsākšanu.”

(vairāk…)

Izvērtējot kredīta piešķiršanu, banka ņem vērā ne tikai ienākumus, bet arī izdevumus

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas konsultants Aivars Rudi, vērtējot kredīta izsniegšanas nosacījumus, šaubās, vai iespējams prognozēt, kas ar ģimenes ienākumiem notiks 30 gadu perspektīvā.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa.

(vairāk…)

Uzzini, kā rīkoties, kad tiesu izpildītājs negaidīti nobloķē kontu!

Vairumā gadījumu, kad tiesu izpildītāji bloķē parādnieku kontus, viņiem tas ir pēkšņs un negaidīts pavērsiens, turklāt bez iespējām izņemt sev pienākošos summu – iztikas minimumu. Uzzini, kāda ir izeja no šīs neapskaužamās situācijas! „Pēc pieredzes varu teikt, ka apmēram 30% parādnieku, kuriem ir bloķēti bankas konti, dzīvo ārpus Rīgas un nezina par citām naudas izņemšanas iespējām. Laukos dzīvojošiem cilvēkiem nav jābrauc uz bankas filiāli, lai izņemtu iztikas minimumu, kas viņiem pienākas – to var izdarīt arī Latvijas Pastā, turklāt izdevīgāk!” uzsver Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. (vairāk…)

Uzzini, kā rīkoties, kad tiesu izpildītājs negaidīti nobloķē kontu! (25.06.2015.)

Vairumā gadījumu, kad tiesu izpildītāji bloķē parādnieku kontus, viņiem tas ir pēkšņs un negaidīts pavērsiens, turklāt bez iespējām izņemt sev pienākošos summu – iztikas minimumu. Uzzini, kāda ir izeja no šīs neapskaužamās situācijas!

„Pēc pieredzes varu teikt, ka apmēram 30% parādnieku, kuriem ir bloķēti bankas konti, dzīvo ārpus Rīgas un nezina par citām naudas izņemšanas iespējām. Laukos dzīvojošiem cilvēkiem nav jābrauc uz bankas filiāli, lai izņemtu iztikas minimumu, kas viņiem pienākas – to var izdarīt arī Latvijas Pastā, turklāt izdevīgāk!” uzsver Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. (vairāk…)

Grābekļi, uz kuriem neuzkāpt, ņemot kredītu / Financenet.tvnet.lv (30.01.2015.)

Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Foto: Ieva Lūka / LETA

Ir daudzi un dažādi aspekti, kas cilvēkiem jāpārdomā, ņemot kredītus. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš un valdes loceklis Aivars Rudi intervijā portālam TVNET akcentēja galvenos punktus, kam jāpievērš uzmanība, aizņemoties naudu bankās.

Vai līdz mūža galam paspēsi atmaksāt kredītu?

Viņi ieteica neņemt kredītus uz ļoti ilgu laiku, jo ilgākā laika posmā ir grūtāk prognozēt cilvēka ienākumu izmaiņas. 

«Līdz šim cilvēki bieži vien ņēma kredītus uz maksimāli iespējamo aizņēmuma laiku. Kāpēc? Lai tādējādi ikmēneša maksājumu pievilktu daudzmaz saprātīgās robežās, salīdzinot ar cilvēka ienākumiem.

Jo īsāks termiņš, jo maksājums ir lielāks un jo mazāk cilvēki pārmaksā bankai. Diemžēl daudz cilvēku nevarēja atļauties tā rīkoties, jo viņu ienākumi nebija tik lieli.»

Tāpēc daudzu hipotekāro kredītu termiņi ir 30, 40 un pat 45 gadi.

(vairāk…)

Lems par diskutablajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā / NRA, 25.09.2014.

Vairākums Saeimas deputātu padevušies Latvijas komercbanku lobijam, uzskata Latvijas Kredītņēmēju asociācijas konsultants Jānis Āboliņš. Viņš sola, ka šodien, kad parlaments lems par privātpersonas skarošajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kuri zaudējuši sākotnējo jēgu, pie Saeimas piketēs grūtībās nonākušie kredītņēmēji. Politiķi savukārt uzskata, ka celt trauksmi ir pāragri.

Darbs pie jaunākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, Latvijas Kredītņēmēju asociācijai sadarbojoties ar Klāva Olšteina vadīto tolaik vēl neatkarīgo deputātu grupu, aizsākās 2002. gada pavasarī.

Toreiz par vienu no galvenajiem mērķiem likumprojekta autori izvirzīja ģimenes bankrota procedūras ieviešanu, kas paredzētu, ka gadījumā, ja abi laulātie draugi nonākuši līdz maksātnespējai, viņi var iesniegt vienu maksātnespējas pieteikumu un viena maksātnespējas administratora pakalpojumus. Tādējādi tiktu būtiski samazināti mājsaimniecības tēriņi maksātnespējas procesam. (vairāk…)

Никто не хотел отдавать ключи / LTV 7, “Сегодня вечером”

Крупнейшие коммерческие банки не будут участвовать в гос программе, предусматривающие облегченные условия выплачивания кредита для молодых семей с детьми. Причина отказа — изменения в законе о неплатежеспособности, принятые Сеймом накануне. Анастасия Дьяконова выслушала банки и их оппонентов.

Источник: LTV 7, “Сегодня вечером”

Посмотрите здесь: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.09.2014-nikto-ne-hotel-otdavat-klyuchi.id35928/