1.jūlijā stājušies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā

Ar 1.jūliju stājušies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā un īsumā informēsim par grozījumiem, kas skar fizisko personu maksātnespējas procesu.

Pēc Latvijas Kredītņēmēju asociācijas iebildumiem Saeima neatbalstīja Nacionālās apvienības deputāta G.Bērziņa ierosinājumu par “ģimenes” bankrota likvidēšanu. Vienīgās izmaiņas, kas skar ģimenes bankrotu – turpmāk, iesniedzot kopēju maksātnespējas pieteikumu, parādniekiem būs jābūt vienai kopīgai parādsaistībai (piemēram galvojums vai solidāra saistība), kas lielāka par 5 000,- EUR.

Saeima savukārt atbalstīja Nacionālās apvienības deputāta G.Bērziņa ierosinājumu – personām, kurām tiks izbeigts maksātnespējas process un netiks dzēstas saistības, vienu gadu būs liegts iesniegt atkārtotu maksātnespējas pieteikumu.

Vēl Saeima Maksātnespējas likumā ir skaidri noteikusi, ka saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas (šobrīd 430,- EUR).

Neskaidrību gadījumā sniedzam konsultācijas, pirms tam piesakoties pa telefonu 25157553.

Pirms vēlēšanām politiķi naski risina “ātro kredītu” problēmas

Partijas, kas četrus gadus kopš Saeimas vēlēšanām atteicās saskatīt jebkādas problēmas privātpersonu maksātnespējas procesā, tai skaitā nesaskatīja problēmas tā saukto “ātro kredītu” jomā, negaidīti mainījušas attieksmi. Pēkšņi ar pozīcijas deputātu atbalstu uz skatīšanu Saeimā tiek virzīt grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus iepriekš atbildīgā Ekonomikas ministrija nodēvēja par “nepietiekami visaptverošiem”. Lai arī ir pazīmes, kas liecina – pēkšņā jautājuma aktualizēšana var izrādīties tikai partiju priekšvēlēšanu kampaņas elements, Latvijas kredītņēmēju asociācija izsaka cerības, ka tā nav un grozījumus apstiprinās vēl esošais Saeimas sasaukums, bet jaunais tos neapturēs, tā portālam “La.lv” pauda Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš.

LAKRA daudzkārt neatlaidīgi vērsusi sabiedrības un likumdevēja uzmanību uz būtiskiem trūkumiem nebanku kreditēšanas jomā, kas pasliktina gan iedzīvotāju, gan arī visas valsts finanšu rādītājus. Galvenie trūkumi – nepietiekams nozares regulējums un kontrole pār to. Rezultātā aizdevumi tiek izsniegti arī personām bez adekvātas maksātspējas, strauji palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj pildīt savas saistības, aug kopējais iedzīvotāju parāds un neizbēgami palielinās parādu piedziņas apjoms. Galvenās problēmas saistītas ar tā saucamajiem ātrajiem kredītiem.
LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš norāda, ka deputātu viedoklis par nebanku kreditēšanas jomu bijis ļoti mainīgs. Gada sākumā LAKRA aktīvi iesaistījusies, lai nepieļautu iedzīvotājiem nelabvēlīgu grozījumu pieņemšanu Maksātnespējas likumā, kurā deputāti bija iecerējuši likvidēt ģimenes bankrotu. Par spīti daudzu pozīcijas deputātu pretestībai, ģimenes bankrots tika saglabāts. Vienlaikus kredītņēmēju asociācija rosināja grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, tajā iekļaujot striktu regulējumu, kas nebanku sektora aizdevumu izsniedzējiem liktu rūpīgi pārbaudīt katra kredīta pieteicēja maksātspēju.
“Vēl martā ar rosinājumu par nepieciešamiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vērsāmies Ekonomikas ministrijā. Aicinājām likumā iestrādāt grozījumus, kas aizdevējam uzliktu par pienākumu pārbaudīt potenciālā aizņēmēja kredītspēju – ienākumus, esošās saistības, to izpildes disciplīnu un spēju atdot jaunu kredītu, sākot ar 100 eiro liela aizņēmuma pieprasījumu. Līdz šim līdzīga prasība, taču sākot ar 427 eiro liela kredīta pieprasījumu, bija iekļauta tikai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma vadlīnijās, kurām vairāk ir rekomendējošs, nevis strikti regulējošs raksturs. Tomēr no Ekonomikas ministrijas saņēmām atbildi, ka priekšlikumi nav visaptveroši un situāciju neļaus uzlabot. Pēc nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskotajiem datiem par klātienēs pārbaudēm pie 16 ātro kredītu izsniedzējiem un atklātajiem pārkāpumiem katrā no tiem, atkārtoti aicinājām Ekonomikas ministriju uz sarunām, lai rastu priekšlikumus nozares sakārtošanai. Ministrija tām piekritusi, taču aktualitāte zudusi, jo pēkšņi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek virzīti uz skatīšanu Saeimā,” informē Āboliņš.

Saeimas atbildīgajā komisijā opozīcijas iesniegtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas iepriekš vērtēti kā nepietiekami visaptveroši, bet tagad guvuši atbalstu, pirmajā lasījumā tiks skatīti jau otrdien, 19. jūnijā.

“Par negaidīto pavērsienu esam gandarīti. Tāpat esam gandarīti, ka atšķirībā no situācijas ar plāniem svītrot ģimenes bankrotu no Maksātnespējas likuma, par ko nebijām informēti, uz atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi arī mēs esam uzaicināti. Zināmas bažas gan rada fakts, ka Saeima nolēmusi opozīcijas iesniegtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā skatīt tagad – pāris dienas pirms vairāk nekā 2 mēnešus garajām vasaras brīvdienām. Zinot, ka deputāti darbā atgriezīsies septembrī, bet jau oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, pieņēmums, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projekts tiks apstiprināts vēl šajā sasaukumā ir vājš. Un tomēr, kredītņēmēju asociācija sagaida, ka samilzušās problēmas nebanku kreditēšanas nozarē politiķi patiešām risinās nevis izmantos tikai savai priekšvēlēšanu kampaņai, kā tas bija pirms četriem gadiem, kad aizejošā Saeima gan saīsināja privātpersonu maksātnespējas procesu termiņu, taču, iekļūstot jaunajā – tagadējā Saeimā, tos tūdaļ apturēja,” akcentē Āboliņš.

Vienlaikus gan Latvijas kredītņēmēju asociācija uzsver, ka arī cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem un, pieņemot lēmumu par jaunu aizņēmumu, ir rūpīgi jāizvērtē savas iespējas to atdot.

Maksātnespējas process. Vai tas kļūs sāpīgāks?

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/maksatnespejas-process.-vai-tas-klus-sapigaks.a103879/

4 veidi, kā izdzīvot ātro kredītu ņēmējam

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/786670-4_veidi_ka_izdzivot_atro_kreditu_nemejam

 

 

Kredītņēmēji panāk “ģimenes bankrota” atjaunošanu

Vēlreiz par Maksātnespējas likuma grozījumiem. Saeimas deputātu runas, rīcība un balsojums apliecina – viņiem nav ne jausmas, kāds ir iedzīvotāju patiesais stāvoklis.
Maksātnespējas likumā izdevies atjaunot iedzīvotājiem izdevīgo “ģimenes bankrotu”, ko iepriekš Saeimas deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Turpretim ierosinājums saīsināt termiņu, kādā fiziskas personas maksātnespējas process īstenojams, nav guvis atbalstu. Par to cīņa tiks turpināta par spīti tam, ka šķiet, politiķi dzīvo kādā iedomu pasaulē un neapjauš patiesi nožēlojamo situāciju, kādā ir Latvijas iedzīvotāji. Vēl vairāk – dažbrīd rodas bažas, ka politiķi īsti neapjauš arī to, ko paši dara, tai skaitā, spiežot balsojuma pogas. 
LAKRA priekšlikumi līdz skatīšanai Saeimā nonāca vien pateicoties frakcijas Saskaņa priekšsēdētāja biedram Igoram Pimenovam, kurš priekšlikumus iesniedza Saeimā. Ar oficiālu iesniegumu virzīt skatīšanai Saeimā LAKRA priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredzēja gan ģimenes bankrota atjaunošanu, gan arī maksātnespējas procesa termiņa samazinājumu, uzrunājām 13 vadošo frakciju un ārpus frakcijām esošus deputātus (no Saskaņas I.Pimenovu, J.Stepaņenko, A.Jakimovu, J.Tutinu un A.Morozovu; no Vienotības A.Judinu un A.Loskutovu; no ZZS V.Kalnozolu, no LRA Ivaru Brīveru; no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem A.Kaimiņu, I.Latkovski un V.Valaini). No viņiem visiem tikai viens – pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis, LAKRA pagodināja ar atbildi, ka priekšlikumi ir saņemti un tiks vērtēti. Vienlaikus netiek solīts, ka deputāts tos iesniegs skatīšanai Saeimā. No pārējiem oficiālu atbildi LAKRA nesaņēma, kas jau šķiet, kā minimums, nekorekti. Taču vēl mulsinošāka ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Valda Kalnozola rīcība. Uzklausot argumentus deputāts iestājas PAR tiem un apsola ierosinājumus iesniegt Saeimā. Jāteic – to viņš arī izdarīja, taču – pēc tam, kad ierosinājumu iesniegšanas termiņš bija garām. Attiecīgi, ja LAKRA būtu paļāvusies tikai uz šī deputāta solījumu, grozījumi Saeimā tā arī nebūtu skatīti un nebūtu reanimēts arī “ģimenes bankrots”. Taču termiņa nokavēšana nebūt nav moments, kas liek jautāt, cik lielā mērā deputāti saprot ko un kad dara. Proti par spīti tam, ka, lai arī ar kavēšanos, tomēr priekšlikumus skatīšanai Saeimā Valdis Kalnozols iesniedza visos trijos balsojumos par grozījumiem Maksātnespējas likumā viņš nobalsoja “Pret”! Tātad vai nu viņš mānīja mūs vai arī neiedziļinās, kad un par ko balso. 
Savukārt Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš ar kaismīgo runu no Saeimas tribīnes par to, cik strauji uzlabojas Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā situācija, radīja sajūtu, patiesi – dzīvojam dažādās Latvijās. Viņš kā milzīgu sasniegumu uzsvēra, jau šobrīd īstenotos apmēram 6000 privātpersonu maksātnespējas procesus un ar lepnumu runāja par pusotru tūkstoti cilvēku, kas piekrituši situāciju risināt, izmantojot bankas piedāvāto vienošanos. Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka situācija ir laba un paliek aizvien labāka, savukārt, padarot maksātnespējas procesu pieejamāku un ātrāku, valsts būtiski kaitētu kredītiestādēm. Tas tādēļ, ka lielākoties maksātnespējas procesā cilvēki savas saistības pilda, norādot minimālo algu. Deputātu uzdevums esot līdzsvarot iedzīvotāju un kredītiestāžu intereses, tādēļ jebkāds termiņu samazinājums būtu nepieļaujams. 
Kā var stāstīt par situācijas strauju uzlabošanos, ja šobrīd pie tiesu izpildītājiem aktīvā piedziņā ir 420 tūkstoši izpildlietu par kopējo summu virs 5,5 miljardiem eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītreģistru saistības ir 721 tūkstotim personu no kurām saistību kavējumi ir 25% jeb 144 tūkstošiem personu. Tam klāt vēl būtu jāskaita visi cedētie kredīti, kuri šajā datu bāzē vairs neparādās, tāpat kā neparādās miljonos mērāmie dati par saistību kavējumiem no nebanku kreditētājiem. 
Iedzīvotāju parāda nasta ir mērāma miljardos, bet Saeimas deputāts operē ar dažiem tūkstošiem, kas nav pat “saujiņa” pozitīvo piemēru. Turklāt, kā deputāts var pārmest faktu, ka vairums iedzīvotāju maksātnespējas procesu īsteno, pildot saistības no minimālās algas, ja valsts oficiālā statistika liecina – 54% strādājošo atalgojums ir minimālā alga? 
Bankai, kas gadā no maksātnespējas procesa saņem nedaudz virs 1700 eiro, ja pieņem, ka saistības tiek segtas no minimālās algas, tas nav faktiski nekas. Turpretim cilvēkam šis gads, kad viņš varētu atgriezties aktīvajā ekonomikā, ir būtisks, tāpat kā cilvēkam ir būtiski arī tie 1700 eiro. 
Par spīti politiķu ļoti vājai izpratnei par situāciju valstī, LAKRA turpinās darbu un cīnīsies par iedzīvotāju interesēm. Lai vai kā gāja Maksātnespējas likuma grozījumu 2. skatījumā, tagad ģimenes pabalsts ir atjaunots un labi ka tā. Turpinām cīņu par maksātnespējas procesa saīsināšanu. Ticam, būs deputāti, kas objektīvus, faktos un skaitļos balstītus argumentus ne vien uzklausīs, bet – arī sadzirdēs un virzīs skatīšanai Saeimā.

Ātro kredītu dēļ iedzīvotāju parādu jūgs ir milzīgs

Nebanku kreditētāju uzraudzība un darbības likumiskais regulējums joprojām raksturojams kā formāls, nevis reāls un uz nozares sakārtošanu vērsts. Turpina palielināties ātrajos kredītos izsniegtās summas . Turklāt, aktivizējoties bez maksas pieejamo jauno kredītu izsniegšanai, seko to masveida pagarināšana, kas vairs nav bez maksas, tā portālu “La.lv” informē  Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

”Saeimai un valdībai daudzkārt esam uzsvēruši, ka, nepieņemot striktāku regulējumu, iedzīvotāji apzināti tiek grūsti parādu jūgā, kas vēlāk daudzus spiež arī bēgt no valsts. Strādājot ar saviem klientiem, to redzam katru dienu,”  uz aizvien briestošo problēmu Āboliņš.

Pirms gada – 2017. gada 1. pusgadā  – nebanku kreditētāju kredītportfelis bija vairāk nekā 560 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka kopš 2013. gada nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apjoms katru gadu ir turpinājis palielināties par 64 līdz 73 miljoniem eiro, ir prognozējams, ka šobrīd tas varētu būt ap 630 miljoniem eiro.

“Tā ir milzīga parāda nasta. Salīdzinājumam var minēt, ka nebanku kredītu apjoms ir turpat sešas reizes lielāks, nekā Latvijas otras lielākās pilsētas – Daugavpils – budžets 2018. gadam. Ņemot vērā kredītus, ko iedzīvotāji saņēmuši arī bankās, cilvēku parādu jūgs ir milzīgs un kuru katru brīdi var izraisīt krahu,” pārliecināts Āboliņš.

Viņš uzsver, ka būtiskākais ir panākt, lai nebanku kreditētājiem par obligātu pienākumu tiek uzlikta kredīta pieteicēja maksātspējas objektīva un pilnvērtīga novērtēšana.

“Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likuma vadlīnijās ir noteikts, ka tikpat rūpīgi kā bankām jāpārbauda savu kredīta pieteicēju finanšu un maksātspējas dati, arī nebanku kreditētājiem jāpārbauda visa informācija par personām, kas vēlas saņemt 427 eiro lielus un lielākus aizņēmumus. Vai tas notiek realitātē – ir pamatotas aizdomas. Pretējā gadījumā nebūtu iespējams, ka viena persona ar pāris minūšu starpību ātros kredītus saņem pie vairākiem aizdevējiem, tai skaitā – vienas juridiskas personas, kas operē ar vairākiem ātrā kredīta zīmoliem. Jau pirms vairākiem gadiem situācija ar pārlieku viegli pieejamiem kredītiem bija draudoša, nupat tā sola drīzu krahu,” pārliecināts ir Āboliņš.

Tādēļ Latvijas kredītņēmēju asociācijas vārdā viņš vēlreiz aicina valdību un Saeimu rast spēku nostāties pret nebanku kreditētāju lobijam un pieņemt striktāku nebanku kreditēšanas nozares regulējumu, kas daudzus iedzīvotājus pasargātu no neapdomīgām saistībām. Latvijas kredītņēmēju asociācija ir pārliecināta, ka rūpīgai potenciālā klienta maksātspējai būtu jānotiek jau brīdī, kad tiek lūgts 100, 150 eiro liels aizdevums.

Vienlaikus gan Latvijas kredītņēmēju asociācija uzsver, ka arī cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem, un, pieņemot lēmumu par jaunu aizņēmumu, jāizvērtē savas iespējas to atdot.

Tieslietu ministrija un Saeima likvidē “ģimenes bankrota” iespējas

Klusi, bez diskusijām un ekspertu viedokļa uzklausīšanas Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas likvidē “ģimenes bankrota” iespējas. Latvijas kredītņēmēju asociācija (LAKRA) pauž sašutumu par kārtību, kādā tiek virzīti Maksātnespējas likuma grozījumi un ir lūgusi tos apturēt. LAKRA Saeimas Juridiskajai komisijai atkārtoti iesniegusi arī savus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas palielinātu iedzīvotāju iespējas atbrīvoties no parādu jūga.

“Jau pusotru gadu Tieslietu ministrijā darbojas Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupa, kurā kā eksperts vēl pagājušā gada pavasarī uz sēdi bija aicināta Latvijas kredītņēmēju asociācija. Notika vairākas darba grupas sēdes, kurās tika skatīti tikai ar juridisko personu maksātnespējas procesu saistīti priekšlikumi – par privātpersonām runāts netika vispār. Arī Saeimas Juridiskā komisija, gatavojot priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas tiešā veidā skar privātpersonas, LAKRA viedokli vispār nav jautājusi, tāpēc publiskajā telpā ieraudzītās ziņas par to, ka grozījumi Maksātnespējas likumā ir ne vien izstrādāti, bet arī pirmajā lasījumā guvuši deputātu atbalstu, ir vairāk nekā nepatīkams pārsteigums,” situāciju raksturo Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Viņš skaidro, ka visdramatiskāk Latvijas iedzīvotājus ietekmēs Maksātnespējas likumā šobrīd iestrādātie 129.panta grozījumi, kas pēc būtības atceļ “ģimenes maksātnespēju”.

“Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka, ja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu parādnieks iesniedz kopā ar ģimenes locekļiem – sievu, vīru, bērniem vai vecākiem, kas vai nu arī vēlas atbrīvoties no kredītsaistībām vai ir galvotāji parādnieka saistībām, obligātie maksājumi ir zemāki. Proti, katrs ģimenes loceklis samaksā valsts nodevu par maksātnespējas procesa sākšanu, savukārt maksātnespējas procesa administratoram viņi maksā vienu, valsts noteikto atlīdzību minimālās mēnešalgas apmērā. Tagad atbalstītajos grozījumos, šī iespēja ir atcelta, paredzot, ka katram ģimenes loceklim ir jāmaksā atlīdzība administratoram. Piemēram, ja līdz šim trīs cilvēku ģimene, iesniedzot pieteikumu, administratoram maksāja 430 eiro, tad, stājoties spēkā grozījumiem, 430 eiro būtu jāmaksā katram un kopumā administratora atlīdzība no vienas šādas ģimenes būtu 1290 eiro,” skaidro Jānis Āboliņš.

Tieši Tieslietu ministrija ir bijusi tā, kura grozījumus likumā ir iniciējuši. Turklāt darījuši to par spīti faktam, ka gada sākumā, līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos, administratora atlīdzība jau tā palielinājās par 100 eiro.

“Līdz šim apmēram 15% privātpersonu, kas uzsāka maksātnespējas procesu, izmantoja iespēju kārtot tā saucamo “ģimenes bankrotu”. Uzsākot procedūru, izmaksas jau tā ir augstas un likumā paredzētā norma maksāt vienu atlīdzību administratoram, ja bankrotu piesaka vairāki ģimenes locekļi, iedzīvotājiem bija būtiska. Tagad šī iespēja tiek atcelta, kas iedzīvotāju iespējas būtiski pasliktinās un tas viss tikai tāpēc, lai daži, kas jau tā nez vai būtu uzskatāmi par trūcīgākajām personām valstī, varētu nopelnīt vairāk, bet strādāt – kā ierasts,” sašutis ir Jānis Āboliņš.

To, ka politiķi vairāk rūpējas par kreditoriem nevis iedzīvotājiem, viņaprāt, apstiprina arī līdz šim neveiksmīgie Latvijas kredītņēmēju asociācijas centieni saīsināt maksātnespējas procesa termiņu.

“Šobrīd likums paredz, ka maksātnespējas process var ilgt pat četrus gadus, kas ir nesamērīgi ilgs un dārgs laiks. Lai situācija ar iedzīvotāju maksātspēju stabilizētos un uzlabotos, būtu nepieciešams panākt, lai privātpersonas maksātnespējas procesu var pabeigt vienā, maksimums divos gados. Savulaik šādu normu likumā izdevās iestrādāt, tomēr pēc Saeimas vēlēšanām jaunais parlaments un valdība to atcēla. Ticot, ka iedzīvotāju intereses tomēr var uzvarēt pār banku, maksātnespējas administratoru vai vēl kādu šauru interešu grupu pārstāvju vēlmēm, šonedēļ Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā esam iesnieguši atkārtoti,” informē Jānis Āboliņš.

Viņš izsaka cerības, ka, turpinot skatīt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ietekmē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, politiķi tomēr ņems vērā sabiedrības intereses un neliegs ievērojamai sabiedrības daļai iespēju atbrīvoties no parādu jūga. LAKRA ir lūgusi arī uzaicinājumu dalībai Saeimas Juridiskajā komisijā, kad grozījumi Maksātnespējas likuma tiks skatīti otrā lasījumā.

Atgādinājums visiem, kam ir uzsākts maksātnespējas process

Ar 2018.gadu ir palielinājusies minimālā mēnešalga Latvijā, līdz ar to kredītņēmējiem, kuriem tiesa ir pasludinājusi saistību dzēšanas procedūru un kuriem saistību dzēšanas plānā ir norādīta minimālā mēnešalga, ar 2018.gadu mainās maksājumi kreditoriem. Neskaidrību gadījumā lūdzu zvanīt uz t.nr.25157553 vai rakstīt uz e-pastu: mkcentrs@hotmail.com

Aicinājums pieteikties kredītņēmējus, kuri ir apmeklējuši tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroju

Datu valsts inspekcija ar savu lēmumu ir uzlikusi par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Strižko iznīcināt personu apliecinošo dokumentu kopijas un noteikusi patstāvīgu aizliegumu veikt personu datu apstrādi (izgatavot personu apliecinošu dokumentu kopijas). Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko ir pārsūdzējis šo Datu valsts inspekcijas lēmumu un savos paskaidrojumos tiesai min, ka “persona pati ir lūgusi veikt personu apliecinošā dokumenta kopiju un pievienot izpildu lietai”. Minētā persona apliecina, ka tie ir meli no zvērināta tiesu izpildītāja puses un tāpēc lūgums personām, kuras ir apmeklējušas zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko biroju un kuru personu apliecinošo dokumentiem biroja darbinieki ir veikuši kopijas, lūdzu sniegt šo informāciju uz Latvijas kredītņēmēju asociācijas e-pastu: mkcentrs@hotmail.com

Apmēram 250 000 kredītņēmēju ilgstoši kavē parāda atdošanu

Ceturtā daļa Latvijas kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši iedzīvotāju vairāk nekā 60 dienas kavējuši bankās izsniegto kredītu maksājumus. Vēl ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas vairāk nekā divus mēnešus kavējuši maksājumus nebanku sektora kreditētājiem – visbiežāk tā saucamo ātro kredītu izsniedzējiem.

Oktobrī Tiesu administrācijas projekta «Justīcija attīstībai» ietvaros Latvijā risinājās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) novērtēšanas vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu, advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un noskaidrotu viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Pēc tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi neslēpj – sarunas laikā radies iespaids, ka SVF pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās finanšu situācijas dramatiskumu. «Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem šobrīd 721,3 tūkstošiem personu ir spēkā esošas kredītsaistības. Tie ir hipotekārie un patēriņa kredīti, kredītlīnijas, līzingi un cita veida finanšu aizdevumi, kas izsniegti komercbankās.

Bez būtiskiem kavējumiem savas saistības spēj pildīt tikai 73,9% iedzīvotāju, bet ceturtā daļa kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši cilvēku, reģistros fiksēti kā parādnieki ar vairāk nekā 60 dienu maksājuma kavējumu. Tostarp 14,7% šo iedzīvotāju ir ilgstošie parādnieki, ar maksājuma kavējumu virs 180 dienām. Jau šie dati ir kliedzoši, bet, ja klāt pieskaita vēl apmēram 100 tūkstošus cilvēku, kuri nespēj laikus atdot tā saucamos ātros kredītus un veikt komunālos maksājumus, kas Latvijas Bankas reģistrā nav fiksēti, varam ieskicēt patieso iedzīvotāju finansiālo stāvokli, kas ir dramatisks.

Tiekoties ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, kas savulaik aktīvi atbalstīja maksātnespējas procesa ieviešanu un sakārtošanu Latvijā, radās iespaids, ka katastrofālais stāvoklis viņus burtiski šokēja,» neslēpj Aivars Rudi.

Viņš atzīst, politiķiem, jo īpaši valdībā esošajiem, patīk runāt par valsts ekonomikas atveseļošanos, attīstīšanos un izaugsmi, taču tā vāji atspoguļo patieso stāvokli.

«Pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, kas tiek piesaistīts lielu projektu īstenošanai, globālos skaitļos patiešām izskatās, ka krīze ir pārvarēta, valsts ekonomika attīstās, kā redzam – oficiāli gluži pieņemama ir arī vidējā mēnešalga. Taču cik tas ir patiesi? Izejot no Centrālās stacijas, uz Rīgas galvenajām ielām redzam neskaitāmus lombardus, spēļu zāles un lietoto apģērbu tirgotavas. Vai kas tāds ir atrodams kaut vienas ekonomikā stabilas valsts galvaspilsētā? Vai izaugsmi jūt cilvēks, kurš staigā pa lombardiem un ņem ātro kredītu, lai nomaksātu lielā kredīta maksājumu vai vēl ļaunāk – rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem? Taču tieši šāda tūkstošiem cilvēku ir ikdiena, un diemžēl jāatzīst – valdība joprojām turpina strādāt banku lobija, nevis iedzīvotāju interesēs,» pārliecināts ir Aivars Rudi.

Apmēram 80% no iedzīvotājiem, kas Latvijas Bankas reģistrā iekļauti kā ilgstošie parādnieki ar vismaz 60 dienu ilgu maksājuma kavējumu, ir tādi, kas saistības uzņēmās vēl pirms krīzes 2008. gadā. Tagad, 10 gadus pēc krīzes, tā vietā, lai situāciju patiešām uzlabotu ne vien skaitļos, bet arī realitātē, lai cilvēki varētu atgūties, strādāt oficiālu darbu ar legāliem ienākumiem un būt ekonomiski aktīvi, viņi burtiski ir iedzīti pelēkajā zonā.

«Gadiem esam cīnījušies par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas joprojām strādā banku, nevis cilvēku interesēs. Ideālā variantā būtu nepieciešams, lai likums cilvēkam ļauj maksātnespēju īstenot viena gada laikā. Šobrīd tas var prasīt laiku līdz četriem gadiem, kad viena trešā daļa ienākumu tiek novirzīta parādsaistību dzēšanai. Mēs varam būt naivi un domāt, ka maksātnespējai tiek novirzīti personas reālie ienākumi. Diemžēl pieredze liek domāt, ka lielākoties cilvēks atrod iespēju, kā oficiāli ienākumus saņemt minimālās algas apmērā, savukārt pārējos – «aploksnē». Tas nozīmē, ka par reālajiem ienākumiem nodokļus nemaksā nedz pati persona, nedz darba devējs, kurš šādam darījumam piekritis, un tā tas turpinās divus, trīs vai četrus gadus. No šīs situācijas īsti neiegūst neviens. Jā, banka ilgstošākā laika periodā saņem savu daļu, taču reāli tas pusotrs tūkstotis eiro gadā bankai vispār nav nekas, kamēr cilvēkam tā ir nauda. Ja maksātnespēju būtu iespējams īstenot gada vai divu laikā, būtiski palielinātos to iedzīvotāju daļa, kas nemeklētu veidu, kā patiesos ienākumus slēpt, un arī savas saistības pret kredītdevējiem pildītu godprātīgāk,» vērtē Aivars Rudi.

Viņš atzīst, ka mērķis saīsināt laiku maksātnespējas procesa īstenošanai bija teju vai sasniegts pirms četriem gadiem, kad tika pieņemti un izsludināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie privātpersonai ļāva maksātnespējas procesu īstenot viena gada laikā, ja kopējās kredītsaistības nesasniedza 100 000 eiro, vai divu gadu laikā, ja šī summa tika pārsniegta. Taču pieņemtie grozījumi nenostrādāja pat dienu. «Grozījumi tika pieņemti 2014. gadā pirms vēlēšanām, spēkā tiem vajadzēja stāties 2015. gada 1. janvārī.

Taču jaunievēlētā valdība viegli pakļāvās banku lobijam un grozījumi tika atcelti. Tagad nāk jaunas vēlēšanas, pieļauju, maksātnespējas jomas sakārtošana atkal varētu kļūt populārs temats politiķiem. Vai no tā būs arī reāls labums – redzēsim jau pēc gada. Savukārt šobrīd būs interesanti uzzināt, kādus ieteikumus maksātnespējas jomas sakārtošanai Latvijai sniegs Starptautiskais valūtas fonds. Sagaidāms, ka tos saņemsim tuvākā mēneša laikā,» vērtē Aivars Rudi.

Publikācijas medijos